Parostō liturgiskō laika 25. nedeļa
Dōrgais Jezu, paleidzi man izplateit Tovu gaismu, kur vīn eju. Īlej munā dvēselē sovu Goru un dzeivi. Caurstrōvoj un aptver munu byuteibu tai, lai vysa muna dzeive byutu tikai Tovs atspeidums. Storoj caur mani un palic manī, lai vysi, kas mani sateik, sajustu Tovu asameibu munā dvēselē. Lai jī lyukōtūs un radzātu vairs na mani, bet tikai Tevi.
Palic ar mani, un tod es storōšu tai, kai Tu storoj. Es grybu speidēt un byut par gaismu cytim. Tod, Jezu, vysa gaisma byus Tova, bet na muna. Tu apgaismōsi cytus caur mani. Ak, kaut es varātu Tevi slavēt tai, kai Tev pateik, apgaismōdams tūs, kas man blokus.
Ak, kaut es varātu sludynōt Tevi na ar vōrdim, bet ar sovu pīmāru, sovim dorbim, pīviļceibu, mīlesteibas piļneibu, kaidu muna sirds jyut pret Tevi. Amen. („Aicinājums”)
„Dūd nūrēkinu par sovu pōrvaldeišonu”
Kaidam mērķam tu izdevi naudu pagōjušajā nedeļā? Apsasēdīs un sastōdi detalizeitu izdavumu sarokstu – leidz pat santimam. Pēc tam pasaver: pyrmom kōrtom, cik procentu nu šim izdavumim atsateic uz cytim, bet na uz tevi; ūtrkōrt, nu kō tu pavysam mīreigi varēji atsateikt, un, beidzūt, voi kaidu daļu nu izdūtōs naudas nabeja jōizlītoj prōteigōk.
Naaizabyldynōsim ar tū, ka tei ir myusu nauda un nivīnam nav tīseibu jautōt, kū mes ar tū doram. Līta pastōv tymā, ka na jau mes reikojamēs ar naudu tai, kai grybam, bet gon myusu nauda dora ar mums, kū vīn gryb. Nivīns myusu naudu naskaita, un nivīns naatjem.
Kristus šōsdīnas Evaņgelijā atgōdynoj, ka myusim byus jōatbiļd par naudas, kas ir myusu reiceibā, prōteigu izmontōšonu. Tei ir nūkļyvuse myusu rūkōs, lai mes ar tōs paleidzeibu dareitu lobu. Nauda myusu rūkōs ir dōrgmonta, jo tei var pat ļaunus cylvākus pīspīst dareit lobu. Par naudu pat ļauni cylvāki ir spējeigi dareit lobu. Jezus napīprosa nu myusim taidu nabadzeibu, kaidā dzeivōja sv.Francisks, bet pīprosa, lai mes gudri reikōtūs ar sovu īpašumu. Naudai pyrmom kōrtom ir jōkolpoj par tyvōkmīlesteibas instrumentu. Mes poši naspējam apkolpōt vysus, kam tys napīcīšams – reizem naprūtam tū dareit – bet kaids par myusu nūpeļneitū naudu var šōs vajadzeibas nūkōrtōt. Ir jōīsaista pasauļs tyvōkmīlesteibā. Un deļ tō ir vajadzeiga nauda kristīšu kabatōs. Pasauļs napazeist nasavteigu mīlesteibu, tōpēc par tō pakolpōjumim ir jōmoksoj.
Kristīšam ir bīži jōpadūmoj par tū, kam jys iztērej sovu naudu, jo šajūs izdavumūs atsaklōj gudreiba un ticeiba. Uzadrūšynōsim īvest izdavumu grōmotu ar divom ailem – gudri un naprōteigi iztārātō nauda. Mōceisimēs pasavērt poši uz sevi ar kritisku aci. Un, jo mes nabyusim gudri, reikojūtīs ar nakrītnū mamonu, kas tod mums uzticēs patīsūs lobumus?!
Attīksme pret naudu ir svareiga cylvāka atbiļdeibas izpausme un līcynoj par cylvāka brīduma pakōpi. Ir vērts tū atcerētīs, nūvērtejūt gon pošim sevi, gon ari cylvākus, kuri dzeivoj mums apkōrt. (Pr.Ed.Stanieks)
Tik daudz veļ jōizdora.
Jo jyus nakrītnōs mamonas lītōs bejat nauzticeigi,kas tod jums uzticēs patīsūs lobumus?
Šōsdīnas Evaņgelija lasejumi, kaut ari uzraksteiti pyrms daudzim godu simtinim, myusim līkās labi pazeistami, - it kai tī stōsteitu par tū, kas šudin nūteik mums apkōrt. Vīnim nauda ir sagrūzējuse golvas, deļ cytim tei ir kļyvuse par nabeidzamas ceiņas īmesli. Vīni, kai roksta pravītis Amoss, nūpērk tryuceigū par sudobru un pōrdūd labeibas palovas. Bet cyti tikkū golus savalk kūpā. Bet mes tok asam kristīši – Jezus mōcekli. Mes dzeivojam zemē, kura teik uzskateita par kristeigu. Tōpēc Evaņgelija lykumi na tikai uzlīk par pīnōkumu taisneigumu voi gūdbejeibu, bet ari labesteibu, labvēleibu, sovstarpejū paleidzeibu, patīseibu, mīlesteibu – arī mīlesteibu sabīdreibā. Varātu liktīs, ka runōt par mīlesteibu sabīdreibā ir par agri. Mīlesteiba, jā, kai tod, bet vysaugstōkō ir mīlesteiba gimenē. Mīlesteiba – kai mozs burteņš „m” – kas atsaspūguļoj partnera sameklēšonā: kurs attapeigōks un veiklōks, tys vinnej. Bet Jezus Evaņgelijs mōca mīļōt kotrā dzeives breidī. Mōca gryutu mīlesteibu – jo taida mīlesteiba nameklej sovu lobumu, bet izdeveigumu cytim un vairoj lobū pasaulē. Gryutu mīlesteibu – jo vīglōk ir izdareit kaidam pōresteibu, nakai apdōvynōt ar lobu.
Tōpēc apsarūbežōsim tikai ar parostu gūdbejeibu. Parostu, jo bez elementaras gūdbejeibas nav īspējams nikū izveidōt – ni gimenē, ni storp kaiminim, ni ari sabīdriskajā un ekonomiskajā dzeivē. Šī Evaņgelijā rodušīs postulati, bez šaubom, ir izaicynōjums myusu paaudzei.
Vysur korupcija? - Pyrms breiža pīminējam, ka vīnim nauda ir sagrūzējuse golvu, bet cytim tei ir nabeidzama ceiņa. Naapgolvōsim, ka nauda ir slykta, bet tei vīgli, pōrōk vīgli var kļyut par ļaunuma īrūci. Tys nav myuslaiku izgudrōjums. Par kū tod Jezus runoj šōsdīnas Evaņgelija lasejumā? Porōda summas samozynōšona nu pōrvaldnīka puses beja korupcija – taidā veidā jys apzineigi veicynōja sova kunga klientu labklōjeibu, kod pošam zeme sōka zust zam kōjom. Summas beja smīkleigas, saleidzynojūt ar myusdīnom. Pīcdesmit mucas eļļas pat tymūs laikūs tei nabeja nikaida bogōteiba. Divdesmit māri kvīšu ir veļ mozōk. Šudiņ koruptivī darejumi ir ļūti dažaidi: vīnu reizi pīteik ar symts, bet reizem dzēržam pat par miljonim dolaru. Dzēržam, jo poši taidas summas nikod naasam redzējuši. Mes vysi dzeivojam taidā koruptivā atmosferā, bet daudzi ari tai leidzdorbojās. Mes lomojam tūs, kuri jem kukuļus, bet vīnlaiceigi poši steidzamēs tūs dūt. Apburtais lūks. Kaida sabīdriskōs dzeives jūma nav korupcijas ļaunuma skorta? Asam gotovi apgolvōt, ka nivīna. Un tod mes turam aizdūmōs vysus. Un jo vysus – taitod kotrs ir aizdūmōs turamais. Varbyut par tū, ka jem, bet ari par tū, ka dūd. Otkon apburtais lūks.
Nav sprediķōtōja pīnōkums snēgt padūmus prokuraturai voi politikim, kuri pījem lykumus; bet ir pīnōkums pavēsteit: ļaunums myus ir sapinis sovūs teiklūs! Un, jo jau ļaunums ir tik ļūti izaplatējis, jo jau tys ir pōrjēmis vysu myusu publiskōs dzeives telpu, drūši vīn, ka mes vysi asam pi tō kaut drusku veineigi. Kū, es ari? – jyus jautōsit. Atbiļdēšu ar nūtykumu nu dzeives. Nūvārōju bārnus, kod jī spēlējōs sovā nūdobā: vīnam beja čipsi, ūtram kaut kaidas kūšļojamōs gumijas – nu tai, dažaidi seikumi, bet deļ bārnim – ari dōrgumi. Jo ar tim var kaidu apdōvynōt. Prūtams, na vysus. Pēc breiteņa saprotu, ka tymā vysā ir sova jāga: pasadaleit ar tū, ar kuru lobōk dzeivōt pa lobam. Pi manis pīgōja vīna vacōka meitine un sacēja: „Jyus ari pamanējot? Labvēleibas birža. Korupcijas elementi jim jau asnī”. Man palyka pavysam nalabi ap sirdi.
Patīsais lobums. – Jezus, komentejūt poša pastōsteitū leidzeibu par korupciju, nūbeidze tū tai: Jo jyus nakrītnōs mamonas lītōs bejat nauzticeigi,kas tod jums uzticēs patīsūs lobumus? Šajā teikumā ītvartō dūma atsateic uz materialajom vērteibom, uz lelōku voi mozōku bogōteibu, kuru var uzskaiteit naudā, un kuru aramīšu volūdā sauce par „mamonu”. Nakrītnō mamona – soka Jezus. Bogōteiba pati par sevi jau nav nakrītna. Tei palīk nakrītna, voi ļauna, tod, kod cylvāks tū ļaunprōteigi izmontoj. Un naaprokstami ļauna tei tod kļyust. Var nūdareit daudz ļauna, izmontojūt pat mozas naudas summas. Voi tai nanūtyka ar tū meitini, kura sovus pyrmūs desmit latus sajēme par dažom minutem ar vacōku kungu? Pēc tam vysa jōs dzeive aizgōja pa pīskari. Voi ari pyrmais kukuļs, kas īspīsts rūkā jaunam īrēdņam… tikai pīcdesmit latu. Un kod kōrtejī apmaklātōji beja pīradynōjuši šū kungu pi papyldus ījāmumim, jys beja napateikami pōrsteigts, kod nikō nasajēme. Un apetite auga. Nauda palyka par nakrītnu lītu – tai tū nūvērtēja Evaņgelijs.
Ūtrō dūma, kū izteice Jezus, ir atziņa, ka pastōv patīsais lobums, un tys nav nauda, monta, bogōteiba. Tyuleņ rūnās jautōjums, kas ir patīsais lobums? Jyus navarat kolpōt Dīvam un mamonai – mes dzēržam Jezus komentaru. Patīsais lobums taitod ir Dīvs un tys, kū Jezus sauc par Dīva Vaļsteibu. Jo kaids jautoj, kas tei ir, atbiļdi snādz apostols Pōvuls: „Dīva Vaļsteiba napastōv ēsšonā un dzeršonā, bet gon taisneigumā, mīrā un Svātō Gora prīkā”. (Rom 14,17). Prīks ir lobuma patīseiguma auglis un māraukla. Mīrs ir izplatejums, kurā lobais var pastōvēt un pīaugt prīkā. Taisneigums ir na tikai mīra un prīka, bet pat cylvāka eksistences prīkšnūteikums. Tik daudz kas myusim ir jōizdora šajā pasaulē! (Pr. Tomašs Horaks)
Taisneigums.
Vīns nu kardinalajim tykumim ir taisneigums. Taisneigums normej cylvāka atteiceibas ar Dīvu, cylvākim un apkōrtejū pasauli. Taisneigums ir cīns pret cytu cylvāku tīseibom. Taisneigums vīnmār jem vārā ūtru cylvāku, un tōpēc tys ir pamats patīsai mīlesteibai. Kur nav taisneiguma, tur nav mīlesteibas. Nataisneigs cylvāks naprūt mīļōt. Taisneigums ir mīlesteibas pamatakmiņs. Tys nūteikti ir jōīvāroj, jo šudin daudzi cylvāki gryb mīļōt, bet naīvāroj taisneigumu.
Taisneigums ir cīši saisteits ar lykumu: pyrmkōrt, ar Dīva lykumu; ūtrkōrt, ar lykumu, kurs ir saistūšs Bazneicā; treškōrt, ar lykumu, kurs ir saistūšs vaļstī.
Kas ir taisneiguma tykums? – Tei ir pastōveiga grybas nūstōja, kas ir gotova kotram atdūt tū, uz kū tam ir tīseibas.
Atseviški taisneiguma akti veļ nav taisneiguma tykums. Pīmāram, kaids brauc uz piļsātu apzagt banku. Pa ceļam jys uzavad gūdeigi, moksoj par benzinu, par avīzem, par kioskā nūpērkatjom cigaretem. Tei ir taisneiga reiceiba, bet šys cylvāks pats nav taisneigs, jo jam nav taisneiguma tykuma. Jo jys dzeivoj nu zōdzeibom, jys nav gūdeigs, jys namoksoj ar sovu naudu. Taitod, vīns taisneiguma akts veļ nalīcynoj par taisneiguma tykumu.
Taisneiguma tykums bolstōs uz pamatprincipu, kas ir īkodeits kotra cylvāka sirdī – lobais ir jōdora un nu ļaunuma ir jōizasorgoj.
Šudin runōt par taisneigumu pi mums ir ōrkōrteigi gryuši. Gon karš, gon pēckara godi šajā jūmā ir nūdarējuši lelu pūstu. Tī ir iznycynōjuši myusu gūdeigumu. Un te vaineigi asam mes vysi. Mes ļōvem, ka iznycynoj myusu gūdeigumu. Cylvāka īkšejū gūdeigumu var iznycynōt tikai tod, kod cylvāks pats tam pīkreit. Daudzūs gadejumūs mes naspējam moksōt augstōkū cenu par īkšejō taisneiguma aizstōvēšonu.
Daudzu cylvāku sirdsapziņa šudin naspēj atškērt, kas ir lobs un kas ir ļauns. Pat ticeigu cylvāku sirdsapziņā ir īsazoguse lela kļyuda. Taisneigums tyka atdaleits nu lobuma un lobō vōrda, tys nateik īvārōts. Lyuk, konkreti pīmāri: kaidu sīvīti, kura ir atbiļdeiga par zōļu izsnēgšonu slimneicā, bīži lyudz izsnēgt zōles ari bez receptes. Un jei šōs zōles ari īdūd. Atnōk ōrsti, medmōsas, ōtrōs paleidzeibas šofers, un jei tik dūd vysim zōles. Sirdsapziņa jau soka, ka te kaut kas nav kōrteibā. Tod nu jōs palyudz atskaiti par šū bez recepšu izdūtū zōļu vērteibu. Izarōdēja, ka summa ir ļūti lela… Un tod rūnās jautōjums: voi jei ir loba, ka izsnādz zōles? Voi jai ir tīseibas tū dareit? – Nā, jai nav tīseibu tū dareit, jo zōles jai napīdar. Jei ir nataisneiga. Jo jei atdalēja labesteibu nu taisneiguma. Myusim šudin ir daudz taidu it kai lobu, bet nataisneigu cylvāku. Ir jōatcerās vīna svareiga līta, ka napastōv labesteiba bez taisneiguma. Patīsa labesteiba vīnmār ir taisneiga, bet taisneigums vīnmār ir lobs.
Veļ kaida cyta situacija: autobusa šofers beja lobs, jo, braucūt pa maršrutu, uzjēme vysus, bet naizdeve biletes. Jys beja lobs, un vysi jū slavēja, bet autobusu parks šū liniju likvidēja, jo tei naatsamoksōja. Šofers beja lobs, vysi jū slavēja, bet vīnlaiceigi beja nataisneigs, jo, vysim cylvākim pīkreitūt, bōze naudu sev kabatā.
Šaids dūmōšonas veids ir tik dzili īsazadzis myusu sirdsapziņōs, ka šajā gadejumā myusim nav jōdūmoj vairs par sirdsapziņas izōrsteišonu, bet gon par sirdsapziņas augšanceļšonu. Ir jōteik augšancaltai taisneiguma izjyutai.
Ar kū jōsōc? – Pyrmkōrt, ir jōsōc ar atsaskaiteišonu. Par sirdsapziņas augšanceļšonūs līcynōs preciza atskaite. Vyspyrms ir jōizdora sirdsapziņas izmeklēšona, tod ir jōuzajem vaine un biktkrāslā jōpasoka, ka asu vaineigs. Un tod, kod šys sprīdums ir pasaceits, tod Dīvs dūd sovu pīdūšonu. Tod sirdsapziņa tiks dzīdynōta.
Ir jōlyudz Vysuvarenais Dīvs, lai Jys mums paleidz izōrsteit sirdsapziņu, kuru ir skōruse brīsmeiga slimeiba. Jōlyudz, lai mes zynōtu, pa kaidu ceļu var īīt kōrteibas pasaulē. Ļaunums, kas nateik sūdeits, palīk nasūdeits ļaunums un kļyst veļ spēceigōks, ļaunums smejās par mums. Sabīdreibai ir jōsabolsta uz taisneiguma, kurs ir augšancalts kotra vērteiga cylvāka sirdsapziņā. Tam ir napīcīšams Dīva žēlesteibas breinums un apskaidreiba, lai mes nasamaļdeitu un nadūmōtu, ka vyss ir kōrteibā, kod ļauna slimeiba aizvīn vairōk grauž myusu sabīdreibas organismu. Ir jōizdora operacija, lai varātu atsagrīzt pi taisneiguma stōvūkļa.
Beigōs uzstōdeisim sev veļ vīnu jautōjumu. Voi pi myusim ir taida vīta, kur nav iznycynōta taisneiguma izjyuta? Dīmžāl, taidas vītas nav. Ir tikai atseviški cylvāki, kurim pīmit taisneiguma izjyuta. Lai slava Dīvam par jim! Atsajaunōšonas vērzīņs ir tikai vīns. Ir jōmēginoj atgyut sabīdriskō un individualō taisneiguma izjyutu. Šys uzdevums saista vysus cylvākus, un nivīns navar nu tō atsarunōt. Ir jōsōc nu personeigōs sirdsapziņas jyuteiguma un taisneiguma dzīdynōšonas voi pat augšanceļšonas. Un šys dorbs ir jōsōc pēc īspējas ōtrōk, tyuleņ pat. Deļ tō Kristus myus ir aicynōjis atsazeit sovūs grākūs un lobōtīs. Spēja saskateit lobū un ļaunū sevī ir ļūti vērteiga un napīcīšama. Uz sevi pasavērt mums paleidzēs Dīva lykums Dekalogs, desmit Dīva bausleibas, divas mīlesteibas bausleibas. Sirdsapziņai ir jōsaleidzynoj myusu uzskoti un myusu dzeive ar šim Dīva lykumim. Jōlyudz, lai Dīvs mums paleidz byut taisneigim. (Nu Ed.Stanieka grōmotas „Tikumi un netikumi”)
29. septembris – sv. Erceņgeļa Mikeļa svātku dīna
Lyugšona. Svātais erceņgeļ Mikeļ, aizstōvi myus ceiņā; pasorgoj myus nu ļauna un satana viļteibom. Lai Dīvs atjem jam jebkaidu varu mums kaitēt! Dabasu karapulku vodūni, ar dīviškeigū varu, kas tev dūta, aizraidi uz eļni satanu un vysus cytus ļaunūs gorus, kas klejoj pa pasauli, lai pazudynōtu dvēseles. Amen.
Nu vysas pasaules.
Vatikans. Pāvests Benedikts XVI ir nūzeimējis arhiveiskupu Tadeušu Kondruseviču par Minskas-Mogilevas arhidiecezes arhiveiskupu. Jō vītā Moskovas arhidiecezi vadeis itāļu tauteibas goreidznīks Paolo Pecci, kurs leidz šam beja Sankt-Pēterburgas goreigō seminara rektors. Metropolits Kondrusevičs ir dzimis 1946. goda 3. janvarī Grodņas rajona Odeļskas cīmatā Boltkrīvijā. Pēc Ļeningradas politehniskō instituta beigšonas strōdōja par inženeri Viļņā. 1976. godā īsastōja Kauņas goreigajā seminarā, kuru beidze 1981. godā. Par prīsteri īsvēteits 1981. goda 31. maijā. 1989. goda 20. oktobrī pāvests Jōņs Pōvuls II Romā, sv. Pītera bazilikā īsvētēja jū par veiskupu. Nu 1991. goda 13. apreļa leidz šam laikam jys beja Krīvijas Eiropas daļas Apostoliskais administrators.
Boltkrīvija. Boltkrīvijas vaļdeibas vicepremjers Aleksandrs Kosinecs uzskota, ka goreidznīkim Boltkrīvijā ir jōbyun šōs vaļsts īdzeivōtōjim. „Navar veikt religiskū darbeibu, nazynūt boltkrīvu voi krīvu volūdu, napazeistūt boltkrīvu tautas mentalitati un tradicijas,”paziņōja vicepremjers. Vīnlaiceigi jys atzeimēja, ka šajā jautōjumā ir piļneiga sasaprasšona ar Katōļu Bazneicu. Tyvōkū septeņu godu laikā jōnūteik ōrzemju goreidznīku nūmaiņai ar vītejim goreidznīkim. Pošlaik nu 581 katōļu goreidznīkim Boltkrīvijā 190 ir ōrzemnīki.
Anglija. Britu zynōtnīki ir uzsōkuši grandioza projekta realizaciju, lai izlaseit veļ naizpēteitū daļu nu slovonajim Kumranas veistūklim, kuru vacums ir tyvu divim tyukstūšim godu. Senajūs laikūs deļ raksteišonas izmontōja tinti, kas tyka izgatavōta nu izaugumim uz ūzulu lopom, kurus veļ sauce par tintes rīkstenim. Šaida tinte tyka izmontōta dīzgon ilgi, bet tei būjoj materialu, uz kura ar tū teik raksteits. Pēc zynōtnīku pīdōvōtōs metodes tiks izmontōti seviški spylgti rentgena stori, kas breivi izīt cauri pergamentam, bet apsastōj pi tintes sastōvā asūšajom dzelzs daleņom. Speciala programa ļaus apstrōdōt manuskriptus naatteitā veidā, atjaunojūt agrōk naradzamū tekstu. Veistūkli, kurus 1947. godā atroda Vadi-Kumranas apkōrtnē tuksnešainā, naapdzeivōtā Nōves jyuras krostā, beja saraksteiti kristianisma rasšonōs laikā un atklōj jaunus faktus par pasaules vysizplateitōkū religiju. Tūmār lela daļa šū rūkrokstu tai ari nabeja atšifreiti, jo papiruss beja tik ļūti vacs, ka, atritynojūt veistūkli, tys varēja gluži vīnkōrši sabērt putekļūs. Cerams, ka jaunōs tehnologijas paleidzēs atšifrēt veļ nazynomūs tekstus.
Neapole. Itālija. Neapoles katedralē kōrtejū reizi nūtyka t.s. „Svātō Januarija breinums”, kod svātō asnis palyka škidrs. Neapoles īdzeivōtōji līksmoj, jo tei ir loba zeime. Neapoles aizbildņa sarecējušais asnis, kas atsarūn aizlūdeitā kapsulā, parosti palīk škidrs trejs reizes godā: 19. septembrī – sv. Januarija pīmiņas dīnā, 16. decembrī, kod Neapoles īdzeivōtōji atzeimej breinumainū izaglōbšonu nu Vezuva izvyrduma 1631. godā, un sastdīnē pyrms maija mēneša pyrmōs svātdīnes. Reizem breinums nūteik uzreiz, reizem ir vajadzeigas vairōku dīnu lyugšonas. Jo asnis tai ari napalīk škidrs, tei ir slykta zeime: piļsātu gaida smogi pōrbaudejumi. Zynōtnīki leidz šam laikam nav spējuši izskaidrōt šū fenomenu. Bet Neapoles īdzeivōtōji par tū nauzatrauc – jī tic breinumam un cerej, ka svātais Januarijs nikod naatstōs piļsātas īdzeivōtōjus nalaimē.
Londona. Anglikani un katōli ir spāruši nōkušū sūli uz apsavīnōšonu, tai raksteits atskaitē, kas sastōv nu 44 loppusem un saucās „Augt kūpā vīnōteibā un misijā”. Atskaite tyka saskaņōta ar Storptautiskū anglikanu-katōļu komisiju vīnōteibas un misijas jautōjumūs. Prīkšvōrdā, kuru 2006. godā uzrakstēja Džons Barsebajs, Brisbenes katōļu veiskups, un Devids Bitžs, Haiveldas anglikanu veiskups, ir teikts, ka šō dokumenta sastōdeišonas īmeslis ir gūdeiga tū panōkumu nūvērteišona, kuri ir sasnāgti storpreligiskajā dialogā. Atskaite sōcās ar vōrdim par tū, ka anglikani un katōli dorbojās pēc Dīva grybas, kurs vēlejās redzēt vysus kristīšus vīnōtus. Bazneicu pōrstōvji tūmār atzeist, ka ir veļ zynomas nasaskaņas ceļā uz apsavīnōšonu: pyrmom kōrtom tōs ir saisteitas ar homoseksualisma pījimšonu par normu Anglikanu Bazneicā un par sīvīšu ordineišonu, kas absoluti nav pījemams Katōļu Bazneicai. „Mes atzeistam, ka škēršli, kuri ir ceļā myusu apsavīnōšonai, naizsokami sōpynoj Dīvu un kaitej myusu misijas efektivitatei vysā pasaulē,”- atzeist dokumenta autori. „Mes asam vīnprōteigi tajā ziņā, ka pastōv brīsmes, ka dūmstarpeibu apjūms storp mums var veļ vairōk pasalelynōt, jo var rastīs jaunas problemas un jauni streideigi jautōjumi.” (Katolik.ru un Agnuz.info informacija)
ZIŅŌJUMI
30. septembrī dīvkolpōjumi Aglyunā plkst. 10.00; 12.00; 19.00. Bērzgalē – 9.30; Rušyunā – sv. Mikeļa dīnas atlaidas – plkst. 11.00.