ADVENTA PYRMŌ SVĀTDĪNE
Esit nūmūdā, jo jyus nazynat, kurā dīnā jyusu Kungs atnōks!
Ar Adventa pyrmū svātdīni īsōcam jaunū Bazneicas godu. Parosti Adventu sauc ari par Gaideišonas laiku. Kū tod mes gaidam? Jo pavaicōsim bārnim, jūs atbilde byus eisa un skaidra: Zīmassvātkus! Jo bārnim tī ir vysskaistōkī svātki: ar izrūtōtu egleiti, dōvonom un dažaidom jautrom izdareibom. Bet mes, pīaugušī, kū gaidam mes? Ari taidus pat Zīmassvātkus, kur golvonais ir dōvonas, izprīcas, garšeigi ēdīni, voi ari kū cytu?
Jau sen senejūs laikūs tautas, kuru sirdīs Dīvs beja īsējis ticeibas sāklu, gaidēja, ilgōjōs, cerēja. Kū jī gaidēja? - Mesiju! Glōbēju, kas atpesteis Izraeli nu vysom bādom un nalaimem. Kai jī gaidēja? - Lyudzēs, dzīdōja psalmus, gavēja, styngri īvārōja Lykuma prīkšrokstus. Bet, kod Mesija atnōce vērs zemes, jī Jū napazyna, jī Jū napījēme, veļ vairōk—jī Jū nūtīsōja un nūnōvēja. Un sovas ītīpeibas dēļ jūdu (ebreju) tauta daudz cīte un cīš veļ šudin. Ortodoksalī jūdi veļ aizvīn cerej un gaida Mesiju.
Mes—kristīši, zynam un tycam, ka Mesija jau beja atnōcis, Jys dzeivōja storp mums, beja vīns nu mums un atstōja mums “rūkasgrōmotu”—Evaņgeliju, kurā apsūlēja Sovu ūtrreizejū atnōkšonu. Bet, lai šei atnōkšona myus napōrsteigtu nasagatavōtus, Jezus breidynoj: “Esit nūmūdā, jo jyus nazynat, kurā dīnā jyusu Kungs atnōks”.
Mōte Bazneica Adventa īsōkumā mums atgōdynoj par Cylvāka Dāla ūtrreizejū atnōkšonu. Apostols Pōvuls roksta: “Brōli, izprūtit pošreizejū laiku: jau ir pīnōkuse stuņde jums ceļtīs nu mīga, jo tagad mums pesteišona ir tyvōk nakai tūreiz, kod īticējam.” Tam tod ari jōbyun Adventa laika golvonajaim vadmotīvam: jōsaceļ nu mīga un jōsadorboj. Kas tod ir jōdora? Ari te apostols dūd konkretu īteikumu: “Atmessim tymsas dorbus un īsatērpsim gaismas bruņōs. Dzeivōsim gūdeigi kai dīnā: navys dzīrēs un skurbumā, navys izvirteibā un izlaideibā, navys kildōs un skaudeibā. Īsatērpit Kungā Jezū Kristū un ryupes par mīsu napōrvērtit kōreibōs!” Eisi un kūduleigi! Dažūs teikumūs ir pasceita vysa myusu dzeives programa.
Byut nūmūdā, dzeivōt gūdeigi kai dīnā… - izaklausa, ka tys nav nimoz tik gryuši. Bet cik daudzreiz teiši tys deļ mums ir vysgryutōkais: dzeivōt gūdeigi, byut vīnmār gataveibā.
“Esit gotovi, jo Cylvāka Dāls atnōks stuņdē, kuru jyus nazynat.” Cik nu myusim dzeivoj šaidā gataveibā? Jo šudin mums Dīvs atklōtu, ka ir palykušas tikai dažas minūtes, kū dzeivōt, kaida byutu myusu reakcija? Voi mes varātu mīreigi tū uzjimt, voi mes varātu uz tū atbiļdēt: “Jā, Kungs, es asmu gotovs un varu īt pi Tevis!”? Bet varbyut mes mēginōtu šajōs nadaudzajōs minutēs veļ nūkōrtōt kaidas myužam napadoramas lītas? Steigtūs atdūt kaidu aizvīn atlyktu porōdu? Dūtu nūrōdejumus palicējim par atstōjamū montu un īpašumu?
Advents ir laiks, kod ir jōpadūmoj par tū, cik mes asam gotovi Kunga atnōkšonai: vyspyrms jau—Jō ūtrreizejai atnōkšonai. Un tod, kod byusim sakōrtōjuši sovas sirdis, varēsim pīsavērst ari godskōrtejai Kristus Pīdzimšonas svātku gaideišonai: sakūpt mōjūkli, sagatavōt dōvonas sovim tyvinīkim, vōrdu sokūt: teiru sirdi gaideit Zīmassvātkus!
***
“Aglyunas zvaneņš” ar šū svātdīni īsōc divpadsmytū “dzeives” godu. Tai vīn izaskota, ka tys ir “saucēja bolss tuksnesī”, jo šō goda laikā naasam sajāmuši nivīnu jyusu atsauksmi, nivīnu vēstuli, tikai tod, kod kaut kaida īmesļa dēļ tū vairs navar izlaseit internetā, atskaņ telefona zvons voi atnōk e-posta vēstuleite ar jautōjumu, kur avīzeite palykuse. Pat apsveikumus un sludynōjumus vairs nivīns nagryb īlikt. Un te nu maņ jōsoka kūpā ar apostolu Pōvulu: celitēs nu mīga! Esit aktivōki! Vysi kūpā mes varam avīzeiti padareit interesantōku. Un veļ: pyrmais jaunō Bazneicas goda numurs iznōks mozā formatā. Jo jyusim taids patiks lobōk, tod tai ari turpynōsim.
Aizvīn veļ cerūt uz jyusu atsauceibu, svēteigu Adventa laiku laseitōjim vēlej—jyusu “Aglyunas zvaneņš”.
Maranatha, nōc, Kungs Jezu!
Šys “vēsturiskais aicynōjums”, ar kuru pyrmī Jezus mōcekli grīzēs pi Kunga un ar kuru jī izteice sovas vysdziļōkōs ilgas. Tys ir aramīšu vōrds, kas nūzeimoj Kaida gaidešonu, Kurs atnōk, lai dzīdynōtu, lai atnastu mīrynōjumu ryugtajā ikdīnā, lai izrautu nu īgrymšonas sevī aiz nauzticeibas un izmysuma…
Adventa Svātū Rokstu lasējumi paleidzēs mums šajā ceļōjumā pretim sasatikšonai ar atnōkūšū Kungu…maranatha! Varam kotrai nu Adventa četrom nedeļom pīškērt sovu nūsaukumu: Nūmūds—Atsagrīzšona—Prīks—Uzjimšona. Četri vōrdi, kuri var kļyut par myusu ceļa rōdeitōjim, lai mes varātu nūkļyut Betlemē, pi atnōkūšō Mesijas.
1.nedeļa: Nūmūds
Byušona nūmūdā ir muns īguļdejums sovas personeigōs dzeives, gimenes, draudzes, Bazneicas vēsturē, lai Dīvs piļneibā varātu realizēt sovu pyrmsmyužeigū pesteišonas plānu. Mes vysi asam aicynōti leidzdorbōtīs ar Dīvu. Kotrs nu mums, kurs ilgojās byut nūmūdā, vīnlaiceigi ilgojās ari, lai myusu dzeive nabyutu īsaslāguse sevī, sovā egoismā, šōsdīnas pasaulī, bet lai tei byutu paļōveiga Dīva apsūlejumim un tam, kū Jys mums nūrōdeis nōkūtnē. Byušona nūmūdā ir šudin ļūti svareiga un napīcīšama, jo pošreizejais laiks raksturojās ar daudzom krizes pazeimem: sevī, gimenē, valstī, pasaulī, un tryukst optimisma, raugūtīs nōkūtnē. Jo jau mes dūdamēs Adventa ceļōjumā, tod sōksim ar interesantu nūtykumu:
Herberta Vella stōstā “Naredzeigū vaļsteiba” teik stōsteits par kaidu ceļōtōju Nunezu, kurs storp mežūneigom kolnu grādom atroda īleju, kur dzeivoj tikai naredzeigī. Jim nav pat nikaidas nūjausmas, kas tys ir—redzēt. Nuneza stōstejumu par zīdūšū puķu skaistumu un krōsom jī uzskota par jō slymōs iztēles augli. Un Nunezam nav nikaidu leidzekļu, ar kurim jys varātu jūs pōrlīcynōt par sovu vōrdu pareizeibu. Naredzeigī uzskota Nunezu par psihiski slymu un dūmoj, ka tam par īmesli ir pōrōk lela ocu ōbuļu aktivitāte, tōpēc īsoka jam taiseit operāciju, kas nūvērss saslimšonu un ļaus jam uzzynōt piļneigu patīseibu par pasauli, kū var atklōt ar taustes paleidzeibu.
Tiktōļ stōsts. Bet myusim tūmār ir svareigōks tajā apslāptais saturs: ikdīnas pīrodums var myus nūvest pi taida stōvūkļa, kaidā atsarūn oklī, kas, īsaslāguši sovā pasauleitī, naredz tū eistineibu, kas atsarūn mums apkōrt. Ir jōatklōj nu jauna dīviškōs cereibas zeimes, jōmeklej tōs. Pāvests Jōņs Pōvuls II ir aicynōjis myus byut par reitausmas sorgim, voi par taidim, kuri na tikai ir nūmūdā un sorgoj vērteigu depozītu, bet kuri pyrmī pamona austūšū jaunū dīnu, prīceigū kristīteibas reitausmu, par taidim, kuri saredz jaunu cereibu un par tū pavēstej cytim. Taids ir myusu—21. godu simtiņa kristīšu vēstejums.
Jyus vaicōsit: kaidu programmu, kaidu plānu mes varam īteikt cylvākim, kaidā vērzīnī ir jōīt? Dīvam deļ tō ir gotova programma. Lai tū atrast, myusim otkon ir jōsōc nu Kristus. Myusim ir jōpadora Kristus par myusu dzeives, myusu kotras dīnas centru. Kotrai kūpeigajai un personeigajai lyugšonai ir jōsabolsta uz konkretu tyvōkmīlesteibas aplīcynōjumu. Lyuk, myusu programma!
Jōņs Pōvuls II Apostoliskajā vēstulē “Jaunajā tyustūšgadē īejūt”rakstēja: “Nasaļausim naivai pōrlīceibai, ka var atrast kaidu magisku formulu, kas ļaus atrisynōt myusu laikmeta lelōs problemas. Nā, myusus naizglōbs nikaida formula, bet gon konkreta Persona un pōrlīceiba, kuru Jei mums īdveš: Es asmu ar jums! Tōpēc nav jōmeklej nikaida jauna programa. Programma jau ir: tei poša, kas vīnmār, kas ītvarta Evaņgelijā un dzeivajā Tradicijā. Tei ir sakoncentreita poša Kristus byuteibā, Kuru mums ir jōīpazeist, jōmīļoj un Jam jōsekoj, lai dzeivōt kūpā ar Jū un kūpā ar Jū izmaineit vēsturi, koleidz tei sasnēgs sovu piļneibu dabasu Jeruzalemē. Šei programa nasamaina laiku gaitā un kulturu evolucijā, kaut ari jem vārā laikmetu un kulturu, lai byutu īspējams eists dialogs un patīsa sapratne. Teiši šei namaineigō programa ir myusu programa…”
Svēteigais Luidži Džanella sacēja, ka “eista kristīša sirds, kura tic un ir jyuteiga, navar paīt vīnaldzeigi garum cylvāku tryukumam”. Un eistas ticeibas pīrōdejums ir ītvarts labi zynomajā izteicīnī: “Konkretōs tautas civilizācijas pakōpi mērej ar tōs attīksmi pret tōs vysvairōk cītūšajim pōrstōvjim…”
Un Jōņs Pōvuls II šū patīseibu apstyprynoj ar vōrdim: “Tōpēc mums ir jōsareikoj tai, lai kotrā kristeigajā kūpīnā nabogi justūs kai mōjōs. Voi gon taida reiceiba nakļyus par vyssekmeigōkū Lobōs Vēsts par Dīva Vaļsteibu sludynōšonas veidu? Bez taidā veidā saprostas evaņgelizacijas, kas teik veikta caur žālsirdeibu un kristeigōs nabadzeibas līceibu, Evaņgelija sludynōšona var palikt nasaprosta un nūgrymt vōrdu plyudūs, kuri jau tai plyust pōr mums myusdīnu sabīdreibā caur informacijas leidzeklim. Žālsirdeibas dorbi pīdūd naapgōžamu spāku žālsirdeibas vōrdim”.
Byut nūmūdā ir—turēt atvārtas acis uz Kristu, kas nōk pi mums. Īraudzeisim Jū, īlyugsim pi sevis, un Jys izmainies myusu dzeivi. (Pr.V.Baniaks SDS)
4. decembris—sv. Barbaras atceres dīna.
Nu latiņu volūtas vōrds “barbara” nūzeimoj “svešzemneica”. Biografiskas ziņas par svātū nav atrūnamas, nav zynoms arī, kod un kur jei ir myruse, bet, īspējams, ka jei ir vīna nu tim kristīšim, kas keizara Maksimiana kristeigū vojōšonu laikā, ap 305. godu, myra mūcekles nōvē. Bet ar sv. Brigitu ir saisteitas daudzas leģendas. Tai, pēc vīnas nu tom, Barbara beja augsta īrēdņa meita. Jei beja tik skaista, ka pēc jōs rūkas tīcēs na vīns vīn jauneklis nu vysīvārōjamōkajom gimenem. Tūmār Barbara atraidēja vysus precīnīkus, jo paslapyn, bez tāva ziņas un atļōves, beja pījāmuse kristeigū ticeibu un beja salykuse škeisteibas sūlejumu. Kod tāvs tū uzzynōja, jys pīlyka vysas pyules, lai pīspīst meitu atsateikt nu sovas ticeibas un izīt pi veira. Jys īslēdze Barbaru sovas piļs tūrnī un mērdēja bodā. Kod nikas napaleidzēja, jys pats aizvede sovu meitu pi tīsneša un apsyudzēja. Jei tyka atzeita par vaineigu un nūtīsōta uz nōvi. Nōves sprīdumu—golvas nūcersšonu—jai izpiļdēja pats tāvs.
Īspējams, ka teiši šei naparostō nōve nu sova tāva rūkas paleidzēja izaplateit svātōs gūdynōšonai kai Austrumu, tai Rītumu Bazneicā. 6. godu simtinī keizars Justinians sv.Barbaras relikvijas aizvede uz Konstantinopoli. Nu turīnes 1202. godā tōs tyka pōrvastas uz Veneciju, bet nu turīnes—uz Torcello, kur tōs atsarūn ari tagad, sv.Jōņa Evaņgelista bazneicā.
Ikonografija vysbīžōk sv. Barbaru attāloj karalīnes tārpā ar krūni golvā, tai pastreipojūt jōs dižciļteigū izceļsmi. Rūkā svātajai ir palmas zors, kas simbolizej mūcekleibu un uzvaru, voi biķeris ar Vysusvātōkū Sakramentu. Svātō teik gūdynōta kai lobas nōves aizbildne. Aiz jōs gleznōs parosti ir radzams tūrnis, kurā svātū beja īslūdzējis jōs tāvs. Tūrņam ir trejs lūdzeni, kas atgōdynoj par svātōs ticeibu Vysusvātōkajai Trejadeibai. Bīži vīn svātajai rūkā teik attālōts zūbyns.
Kai lobas nōves aizbildni sv. Barbaru pyrmom kōrtom gūdynōja tī, kuri ir pakļauti pēkšņai un nagaideitai nōvei: kalnrači, karaveiri, jyurnīki, zvejnīki, cītumnīki utt. Pi jōs grīžās vysi, kuri gryb sev izlyugt nu Dīva laimeigu nōvi.
Lels svātōs Barbaras gūdynōtōjs beja sv.Stanislavs Kostka. Jys beja ari sv. Barbaras bīdreibas lūceklis. Kod jys gulēja uz nōves gultas, un mōjas īpašnīks, kurā Kostkas dzeivōja, byudams luteranis, nalaide pi slimnīka prīsteri ar Viatiku, sv. Stanislavam pasarōdēja sv. Barbara un atnese sv. Komuniju.
Vysskaistōkō bazneica svātōs gūdam ir uzcalta Čehijā Kutna Hora cīmatā.
Ar sv. Barbaras dīnu ir saisteiti dažaidi tautas ticējumi, kai, pīmāram: jo Barbaras dīnā yudiņs nav aizsals, tod Zīmassvātkūs byus lads. Jo sv. Barbaras dīnā zūss pa ladu staigoj, Zīmassvātkūs varēs peļdēt. Jo Barbaras dīnā soltums, vari likt rogovas aizkrōsnē utt. (Nu grōmotas “Svātī kotrai dīnai”pūļu vol.)
6. decembris—sv. Nikolaja nu Mirras atceres dīna.
Sv. Nikolajs ir vīns nu vysvairōk gudynōtajim svātajim kai Rītumu, tai Austrumu Bazneicā. Dzimis Pataras piļsātā ap 270. godu. Jys beja bogōtu vacōku vīneigais bārns. Nu jauneibas dīnom izacēle na tikai ar sevišķu dīvbejeibu, bet beja ari ļūti leidzjyuteigs. Pēc vacōku nōves ar sovu īvārojamū bogōteibu ļūti labprōt dalējōs ar tryuceigajim. Tai, pīmāram, jys paklusam īsvīde maiseņu ar naudu caur lūgu trejom jaunovom, kuras beja bez pyura un navarēja izīt pi veira. Īcalts par Mirras (tagad Demres) veiskupu, jys pīvylka ticeigūs na tikai ar sovu dedzeigū kolpōšonu, bet ari ar ryupem par jūs materialajom vajadzeibom. Jō izdareitī breinumi jō slavu veļ pavairōja. Kaidu reizi jys ar sovom lyugšonom izglōbe zvejnīkus brīsmeigas vātras laikā. Tōpēc svātū sevišķi gūdynoj kai jyurnīku un zvejnīku aizbildni. Kaidas slimeibas epidemijas laikā jys, nasaverūt uz dzeiveibas brīsmem, pats apkūpe slimnīkus. Kai stōsta leģenda, sv. Nikolajs pīcēle nu myrūnim trejs cylvākus, kurus beja nūnōvējis kaids cylvāks, kuram jī navarēja atdūt porōdu. Sv. Gregors Lelais par sv. Nikolaju roksta, ka keizara Diokleciana vojōšonu laikā sv.Nikolajs beja apcītynōts, bet 313. godā tyka atbreivōts. Pēc ilgim svēteigi pavadeitajim godim svātais aizgōja pi Dīva 6. decembrī, gods eisti nav zynoms, bet tys nūtyka storp 345. un 352. godu. Svātais tyka apglobōts Mirā, bet 1087. goda 9. maijā jō mērsteigōs atlīkas tyka pōrvastas uz Bari, jo Miru beja īkarōjuši turki. Pošreizejō sv. Nikolaja bazilika calta XII godu simtinī, un tajā atsarūn ļūti sena sudrobā kolta svātō Nikolaja svātbiļde, kas slovona ar sovim breinumim. Bari divas reizes godā: 9. maijā un 6. decembrī nūteik svineibas svātō gūdam. 9.maijā teik atzeimōta svātō relikviju pōrvesšna uz Bari, bet 6. decembrī—jō nōves dīna.
Par svātō Nikolaja popularitāti veļ šudin līcynoj skaistais īrodums pōrsagērbt veiskupa tārpā un daleit bārnim dōvonas teiši 6. decembrī voi Zīmassvātkūs. Pūlijā sv. Nikolajs tyka gūdynōts ari kai gonu aizbildnis, kas sorgoj gonampulkus nu plēseigim zvērim. Tōpēc svātku vigilijā—5. decembrī—goni gavēja, bet svātkūs tyka pīteikta sv. Mise aizgōdeibai par mōjdzeivnīkim.
Interesanti, ka Latvijā arī svinēja sv. Nikolaja dīnu 9. maijā - Istalsnas bazneicā beja atlaidas, tai sauktō “Pavasara Mikola”. Tai ka jaunī prīsteri laikam nazynōja, kas tei par dīnu, tod tōs vītā tagad ir atlaidas 8. maijā un tōs ir sv. Staņislava dīnas atlaidas. Bet “Mikolas” saisteiba ar Istalsnu beja taida, ka Istalsnas muižnīkim muižā beja kapleica, kurā beja lela sv. Nikolaja biļde. Īspējams, ka tei tyka pōrnasta uz jaunuzcaltū bazneicu. Dīmžāl, šōs bildes vairs nav, un ari atlaidu nav…
8. decembris—V.J.Marijas bezvaineigōs ījimšonas svātki.
Anna Valtorta, kam Dīva Gors beja devis vizonares dōvonu, grōmotā “Evaņģēlijs, kā man tas tika atklāts”, stōsta par Jaunovas Marijas vacōkim, par Jōs ījimšonas breinumu. Pīdōvojam nalelu fragmentu nu šōs grōmotas:
Anna nu Arona ciļts beja tei drūsmeigō sīvīte, par kuru beja rakstējis sentāvs Salomons Gudreibas grōmotā. Un Joahims, cēlīs nu kēneņa Davida, beja tīcīs na tik daudz pēc daiļuma un bogōteibas, kai pēc tykuma. Annai beja izcyli tykumi. Jymā vysi tykumi beja apvīnōti kai smaržeigā puķu puškī, lai veidōtu unikalu relaitati, vysskaistōkū nu vysom—Tykumu. Patīsu tykumu, kas cīneigs stōtīs Dīva trūņa prīškā.
Taitod, Joahims beja sasalaulōjis ar gudreibu: Dīva gudreibu, kas apslāpta taisneigas sīvītes sirdī. Anna nu Arona ciļts nabeja meklējuse nikō cyta, kai savīnōt sovu dzeivi ar taisneiga veira dzeivi, pōrlīcynōta, ka taisneigums ir ģimenes prīks. Un, lai byut par drūšsirdeigas sīvītes simbolu, jai pītryuka vīneigi bārnu vainagōjuma…
Tōpēc, skumstūt par tū, ka nav bārnu, jī vīns ūtram sacēja “’mīrynōjuma vōrdus sovōs raizēs un bādōs”.
Tōļōk grōmotas autore aproksta, kai Marijas vacōki lyudzēs Jeruzalemes templi, lai Dīvs dūtu jim bārnu, kaut ari cereibu beja moz, jo Anna jau beja vysai cīnejamā vacumā. Un, atsagrīžūt mōjōs, Anna pēc kaida laika pōrsalīcynoj, ka jei pateišam ir mōtes cereibōs. Jei dolōs sovā prīkā ar Joahimu un stōsta:
“Es cerēju: pādejā dīnā, kod vālu vokorā es lyudžūs Templī, vystyvōk Dīva mōjūkļam, cik vīn tyvu sīvīte dreikst pīīt…, atcerīs, es sacēju: “Veļ, veļ drusceņ”, es naspēju atsaraut nu šōs vītas, napanōkuse žēlesteibu. Un, lyuk, nu krāslas, kas jau kōpe uz augšu nu svātōs vītas īkšīnes, pēc kuras es spēceigi ilgōjūs sovā dvēselē, lai nu tōs idzērdeitu tajā klōtasūšō Dīva “jā”, es īraudzēju gaismeņu, breineigu gaismas dzērksteleiti. Tei beja skaidra un maiga kai mēness gaisma, tūmar tai pīmyta vysu pasauļa pērļu un dōrgakmiņu zaigums. Man lykōs, ka vīna nu Prīkškora dōrgajom zvaigznem, kas attālōtas zam ķerubu kōjom, atsadola un īgyust pōrdabiskas zvaigznes spūžumu… Lykōs, ka nu svātō Prīkškora, nu pošas Gudeibas viņas puses pi manis nōk it kai guņs un, pōrškeļūt gaisu, kaids debeseigs bolss sacēja: “Tys, kū lyudzi, ar tevi nūteik”. Kas gon byus šys myusu bārns, kurs atsaklōja kai zvaigznes gaisma Templī un Gaismas svātkūs sacēja: “Tei asmu es”? Kai mes jū sauksim, sovu radeibeņu, kuru jyutu klēpī maigu kai strauteņa čalu un kura ar mani runoj ar sovas mozōs sirsneņas pukstim kai ūbele, kuru tur satvartu plaukstā?”…
“Tod sauksim jū par Mariju. Myusu jyuras zvaigzni, pērli, laimi. Tys ir pyrmōs izcylōs Izraeļa sīvītes vōrds. Bet jei jnikod naapvainōs Kungu. Tikai Jam tei dzīdōs sovas dzeives dzīsmi, jo ir Jam upurāta: hostija veļ pyrms sovas dzimšonas.”
“Jā, tei byus myusu upurdōvona Jam. Mes dōvōsim sovu radeibu Kungam, kūpā ar jū ari poši byudami hostijas Dīva gūdam.”
Grōmotu ir izdavuse izdevnīceiba “Dzīvības straumes”, un tū var īsagōdōt bazneicu grōmotu goldūs un veikalūs.
Marija, cereibas zvaigzne.
VIII-IX godu simtiņa himnā, taitod, gondreiž pyrms tyukstūts godim, Bazneica sveic Mariju, Dīva Mōti, kai “Jyuras Zvaigzni”: Ave, Maris Stella—Sveika, Jyuras Zvaigzne.
Cylvāka dzeive ir ceļš. Uz kaidu mērki? Kai atrast uz turīni ceļu? Dzeive ir leidzeiga ceļōjumam pa vēstures jyuru, bīži vīn tymsumā un vātrās laikā, un mes īsaskotam zvaigznēs, kas nūrōda mums ceļu. Par eistom myusu dzeives zvaigznem ir personas, kuras prūt dzeivōt taisneigi. Šōs personas deļ mums ir cereibas gaismeņas. Prūtams, Jezus Kristus pats ir gaisma, saule, kas ir uzlākuse pōr vysom vēstures tymseibom. Bet, lai mums Jū sasnēgt, ir vajadzeigas tyvōkas gaismeņas—cylvāki, kuri izstoroj gaismu, smeļūt nu Jō gaismas, un taidā veidā ļaun mums orienteitīs myusu ceļōjumā. Un kurs gon vairōk nakai Marija varātu byut mums par cereibas zvaigzni—Jei, kura ar sovu “jā” atvēra pošam Dīvam myusu pasaules durovas. Jei, kura kļyva par dzeivū Dereibas Skreini, kurā Dīvs īsamīsōja un kļyva par vīnu nu mums, myusu vydā “uzcēle sovu teļti”.
Pi Jōs mes grīžamēs: Svātō Marija, Tu pīderēji pi tom pazemeigajom un augstsirdeigajom dvēselem Izraelī, kuras—kai Simeons—gaidēja “Izraeļa īprīcynōtōju”, taipat kai Anna gaidēja “Jeruzalemes atpesteišonu”. Tu dzeivōji ar Izraeļa Svātajim Rokstim, kas runōja par cereibu—par Abrahamam un jō pēcnōcējim dūtū apsūlejumu. Tōpēc mes saprūtam tū svātū bami, kaida Tevi apjēme, kod Kunga eņgeļs īsaroda Tovā mōjā un Tev pavēstēja, ka Tu laissi pasaulī Tū, kas ir Izraeļa cereiba un kuru pasauļs gaida. Pasateicūt Tev, caur Tovu “jā”, godu tyukstūšu cereiba varēja pōrsavērst par eistineibu, īnōce šajā pasaulī un tō vēsturē. Tu nūlīci golvu šō lelō uzdevuma prīškā un atbiļdēji “jā”: “Raug, es asmu Kunga kolpyune, lai maņ nūteik pēc Tova vōrda”(Lk 1,38).
Svātō Marija, Dīva un myusu Mōte, īmōci myus ticēt, cerēt, mīļōt kūpā ar Tevi. Parōdi mums ceļu uz Jō vaļsteibu! Jyuras zvaigzne, speidi pōr mums un vodi myus myusu ceļā! (Fragmenti nu šō goda 30. novembrī publiceitōs pāvesta Benedikta XVI enciklikas par cereibu “Spe Salvi”)
Nu vysas pasaules.
Poznaņa. Pūlija. Pūļu students Arturs Polits nu Poznaņas politehniskōs universitātes ir izstrōdōjis komjuterprogramu, kas ļaun pōrvērst parostu mobilō telefona aparatu par…lyugšonu grōmotu. Kotrs, kas vēlejās, var tū nūpumpēt nu interneta un lītōt sovā mobilajā telefonā. Popularōkōs katōļu lyugšonas byus pīejamas pūļu un latiņu volūdōs, un tōs varēs gon atskaņōt bolsa režimā, gon ari izlaseit uz telefona ekrana. Programmas autors pastōstēja, ka jys pats un jō bīdri bīži lītōja mozu grōmoteņu veidā nūdrukōtas lyugšonas, kuras bīži pazaudēja un tōs ōtri nūsalītōja. Tod jam ari rodōs ideja, izmontōt lyugšonu grōmotas vītā mobilū telefonu, kurs tagad ir gondreiž kotram un ir vīnmār pi rūkas.
Neapole. Itālija. Augi nu Neapoles Botaniskō dōrza greznōs pāvesta Benedikta XVI privatūs apartamentus. Tī ir divpadsmit dažaidi augi, kuru nūsaukumi ir mynāti Bībelē, īstōdeiti marmora vāzēs. Pi kotras vāzes ir pīstyprynōta tāfeleite ar tajā īgraveitu atteiceigū Svātū Rokstu fragmentu, kurā šys augs ir mynāts. Šū Neapoles Botaniskō dōrza dōvonu pāvestam pasnēdze 28. novembrī kardinals Krešcencio Sepe, Neapoles Federika II universitātes rektors Gvido Trombetti un Botaniskō dōrza direktors Paolo de Luka. (Agnuz.info)
ZIŅŌJUMI
8. decembris—V.J.Marijas bezvaineigōs ījimšonas svātki—sv. Mises Aglyunā plkst. 10.00; 12.00; 19.00. Pēc vokora Mises—Rūžukrūņa CD prezentācija un nakts vigilija, kuru vadeis Reigas sv. Marijas Magdalenas draudzes jaunīši.
9. decembris—Adventa 2.svātdīne—sv.Mises Aglyunā plkst. 10.00; 12.00; 19.00. Rageļūs—plkst. 10.00. Peipiņūs—plkst. 12.00.
Adventa laikā Roratu Mises Aglyunas bazilikā trešdinēs un sastdīnēs.