SVĀTŌS GIMENES SVĀTDĪNE
Kungs, dabasu un zemes Dīvs, šajā godā, kas tagad beidzās, asam sanōkuši, lai kūpā dzērdātu tū, kū Tu jau esi mums sacējis un soki otkon un otkon, lai kūpā varātu Tevi teikt un slavēt tik labi, cik myusu izpratne un spējas atļaun, lai kūpā varātu Tevi pīsaukt, lyudzūt, lai Tu mums dūd vīneigi tū, kū Tu vari dūt.
Mums vajag pīdūšonu par tom naaprokstami daudzajom lītom, kuras aizvadeitajā godā asam oplom darējuši, un gaismu tymā lelajā tymsā, kas ir ap mums un kas pylda šōs pādejōs goda stuņdes.
Mums vajag jaunu drūsmi un jaunus spākus paīt uz prīšku nu vītas, kur šūbreid asam, lai nūnōktu pi mērķa, kū Tu mums esi devis. Mums vajag daudz vairōk uzticeibas Tovim apsūlejumim, daudz vairōk cereibas par Tovu žālsirdeigū darbeibu, daudz vairōk mīlesteibas uz Tevi un myusu tyvōkū. Šī ir Jaunō Goda vēlejumi, kurus vīneigi Tu vari pīpiļdeit.
Šajā stuņdē esi veļreiz pi mums, veļreiz rōdi mums vysim un kotram atseviški, bet ka Tu esi ļūti tyvu un piļneigi drūši atbiļdēsi uz myusu lyugumim daudz lobōk, nakai tū īsadūmojam voi pat vēlejamēs. Un šajā vokorā esi ari pōr tim cylvākim, kas bez Tevis nazyna, kū dareit voi kur grīztīs.
Vīneigais patīsais Dīvs, kai Tu esi bejis pōr vysu pasauli, tai esi ari šūbreid un vīnmār. (K.Barts)
Pyrmajā svātdīnē pēc Kristus dzimšonas mes svynam Svātōs Gimenes: Jezus, Marijas un Jezupa - svātkus. Vysi šōsdīnas Svātū Rokstu lasējumi stōsta par tū, kai dzeivōt gimenes dzeivi tai, lai tei nakļyutu par škērsli saskarsmei ar Dīvu, bet teiši ūtraidi – lai tei kļyutu par svātdareišonas ceļu. Principā tū vysu var izteikt ar vīnu teikumu: „Mīļojit vīns ūtru!” Voi na par tū myusim ir runōjuši sv. Apostols Jōņs un sv. Augustins? Prūtams, tys ir ļūti pareizs aicynōjums, bet tam ir vīns tryukums: tajā nav nūrōdeits, kai tū eistynōt dzeivē. Un šū tryukumu myusim kompensej šosdīnas Evaņgelija lasējumi.
1. Mīlesteiba ir pateiceiga un īcīteiga.
Daudzajūs aizrōdejumūs, kurus dzēržam lasejumūs, var atrast kūpeigūs principus, kas stōsta, kaidai ir jōbyun mīlesteibai gimenē. Pyrmkōrt, mīlesteibai ir jōbyun pateiceigai un īcīteigai. Šom divom īpašeibom vīnmār ir jōbyun blokus, jo tōs ir vīna ar ūtru cīši saisteitas.
Gimenes dzeive ir pasaglōbšona nu vīntuleibas un tukšuma. Vacōki un jūs bārni nav laiveņas, kuras dzeives mežūneigī viļni mātoj uz vysom pusem pēc sovas patykas. Jī vysi ir vīna stypra kuģa pasažeri. Un jī vysi uz šō kuģa smogi strōdoj, un, pasateicūt kūpeigajai pīpyulei, nivīns nu jim naizkriss aiz borta un nanūsleiks. Tōpēc gimenes mīlesteibas golvonajai linijai ir jōbyun pateiceibai par vysu pōrejū asameibu. Tāvs, mōte un tu, bārns…, kod tu skotīs uz sovu gimeni, pīsavērs pa reizei Dīvam, čukstūt tikai vīnu teikumu: „Pasateicu Tev, Kungs, par tū, ka jī maņ ir”. Un byutu ļūti labi, jo tovu pateiceibu reizem sajustu ari vysi pōrejī tovas gimenes lūcekli.
Kuģi ir dažaidi… Daži nu tim – nasatricynojami kai kliņts, cyti laiž cauri yudini pa vysom molom un nasadūd tōli jyurā… Lai kai ari nabyutu, cikom kugis turīs vērs yudiņa – jō komanda ir drūšeibā. Īspējams, ka tova gimene nav ideala… Varbyut situacija ir taida, ka komanda ir gotova sasaceļt… Tūmār atcerīs – cylvāki nav eņgeli, un ari tu naesi eņgeļs! Esi īcīteigs! Bīži vīn ir tai, ka gimenes problemas nav radzamas vērspusē. Vyss līkās breiniškeigi, kai „Titanika” augstī borti, un grezni, kai tō myrdzūšī saloni. Atcerīs – reizem draudi nav gimenē. Var gadeitīs tai, ka dzeive jyusu ceļā nūliks aisbergus, kliņtis, yudiņa virpuļus un cytus slozdus… Naesi pōrōk pošpōrlīcynōts! Pat vysbreiniškeigōkī kugi ir sleikuši okeana dzeļmēs. Esi īcīteigs! Gimene – ti ir tikai cylvāki, un jī ir pakļauti kārdynōjumim, vōjeibom un kaisleibom. Natīsoj ōtrōs dusmēs, dūd ūtrū, un pat septeņdasmytū īspēju. Vīnmār atcerīs – jūs rūkōs ir tovs liktiņs.
2. Pīdūdūšō mīlesteiba.
Īcīteiba nūvad pi vīna nu golvonajim kūpeigōs dzeives principim – pi gataveibas pīdūt. Nazynu, kōpēc ir tik vīgli praseit nu cytim vairōk, nakai pošam nu sevis. Pat nazynūt kōpēc, mes tik vīgli apsavainojam un dusmojamēs, jo myusu cereibas nateik pīpiļdeitas…
Kristeigajai gimenei ir jōsaorientej uz cytu dzeives veidu. Apostols soka: „Kai Dīva izradzātī, …īsatērpit sirsneigā žālsirdeibā, laipneibā, pazemeibā, lānprōteibā un pacīteibā. Esit īcīteigi vīns pret ūtru un pīdūdit vīns ūtram, kod vīnam ir kū syudzētīs par ūtru: taipat, kai Kungs jums ir pīdevis, taipat ari jyus!”
Myusu sovstarpejom atteiceibom par „normu” nadreikst byut cyti cylvāki, bet tikai Dīva attīksme pret mums vysim. Cik daudz Dīvs mums pīdūd? Cik reizes mums pīdūd? Kaidus pōrkōpumus mums pīdūd? Jo Dīvs ir mums pīdevis, KAI un KŪ Jys mums ir pīdevis, taipat ari myusim ir jōpīdūd. Nav laimes bez pīdūšonas. Bez tōs myus nūsmacēs īdzymtais ļaunums. Tod jyus atcerēsitēs vysu slyktū, vysus aizvainōjumus „nu pasauļa īsōkuma” leidz šai dīnai. Un laime, kuru Dīvs mums dūd, aizīs mums garum, pat napīsaistūt jyusu uzmaneibu. Pateiceiba un īcīteiba nūvad pi pīdūšonas, un pīdūšona atteirej gimeni nu ļaunuma, taipat kai grāksyudze atteirej kotru nu mums nu grāka. Pīdūdit, kai Dīvs ir jums pīdevis.
3. Sovstarpeigums.
Kotrs nu mums zyna sovstarpeiguma principu: kai tu man, tai es tev. Ik reizes, kod mes tai dūmojam, myusim prōtā kaut kas slykts. Tys ir, jo es kaidam izdareišu kū slyktu, tod jys man ari atmoksōs ar tū pošu. Bet šys princips dorbojās ari ūtraidi. Pīdūšona atsamoksoj ar pīdūšonu. Kotrs tyvinīkam izdareitais lobais dorbs agri voi vālu atsamoksōs ar veļ lelōku lobumu.
Gimenē taidam pozitivam sovstarpeiguma principam ir jōkļyust par normu. Esi lobs pret cytim gimenes lūceklim tikai tōpēc, ka jī ir. Un jī vīnmār atbiļdēs tev ar napeļneitu un nasavteigu lobumu.
Sovstarpeiguma princips dorbojās vysūs gimenes dzeives leimiņūs. Tū var nūformulēt kai uzdevumu kotram gimenes lūcekļam: „Kū es veļ varu izdareit, lai vysi pōrejī byutu veļ laimeigōki, nakai jī jau ir?” Ryupejitēs par sovstarpejū laimi. Tei ir atkareiga nu myusu reiceibas. Gimenē nav nikō, kas byutu tikai „muns”, izjamūt dzeiveibu. Vyss pōrejais vysim gimenes lūceklim ir kūpeigs. Jo man ir mōte, tāvs, mōsa un brōļs, un jī nav „muni”, vyss pōrejais myusu gimenē ir „myusu”. Tys nav nikaids „komunisms”, bet vasalais saprōts un dabiskais leidzapastōvēšonas lykums, kuru Dīvs ir īrakstējis myusu sirdīs.
Un – pats golvonais: vysai mīlesteibai, īcīteibai, pateiceibai un pīdūšonai ir vīns vīneigs mērkis: dūt īspēju kotram nu gimenes lūceklim labi nūdzeivōt dzeivi un apsavīnōt ar Dīvu pādejā dīnā! Šū mērki mes nadreikstam pazaudēt nu redzeslūka. Gimene nadreikst byut par škērsli šō mērķa sasnēgšonai. Un gimenei ir jōbyun par golvonū paleigu šajā ziņā. Tai ir jōbyun kai kōpnem, kuras sapnī redzēja Jākubs. Ar vīnu golu gimenei ir styngri jōstōv uz zemes, bet ar ūtru tai ir jōsasnādz debesis.
Taida beja Jezus gimene. Taidom ir jōbyun ari myusu gimenem. Taidōs mōjōs napīdzymst ļaundari, un, jo reizem myusu vydā godōs pa kaidam „sapyvušam ōbuļam”, jo kur gon jūs nav, tod mums izadūs tū atteireit un atveseļōt ar myusu mīlesteibas spāku, kura pīdūd, ar īcīteibu izatur pret vōjeibom un vīnmār pasateic par vysu. (Nu portala www.katolik.ru)
Kas ir un kas nav kristeigō dzeive.
Kas es asmu? Cylvāks. Kas ir cylvāks? Pilats nūrōdēja uz Jezu – lyuk, cylvāks! Jezus dzeivē un personeibā radzam, kū, pēc Dīva prōta, nūzeimoj byut cylvākam. Voi Jezus identitatē golvonais beja tys, kū Jys darēja? Nā, golvonais beja jō atteiceibas ar Tāvu. Jys spēja vysu tōdēļ, ka beja Dīva Dāls. Identitati īgyust atteiceibōs. Cylvāks sovu Dīva īcarātū identitati īgyust atteiceibōs ar Kristu. Jezus sacēja: „Es jyus nasaucu par kolpim. Es jyus saucu par draugim.” Muna draudzeiba ir gondreiž vīneigais, kū Jezum munā vītā navar īdūt nivīns cyts. Kristeiga dzeive ir sova eistō „es” atklōšona, dzeivojūt kai Jezus draugam.
Popularūs prīkšstotūs dzeivōt kristeigi nūzeimoj īvārōt bausleibas un morales normas. Jautōjumu: „Kū dareitu Jezus?” – bīži vīn īsoka kai recepti kristeigajai dzeivei. Padūmoj, kai reikōtūs Jys, un dori taipat. Jōsajem tikai grybasspāks. Tūmār, voi mes spējam reikōtīs tai, kai Jezus? Pravītis Jesaja cylvāka dabiskū stōvūkli saleidzynoj ar jyuru, kuras viļni sakustynoj dyuņas un dubļus. Nav pat jōdora nikas īpašs – cylvāka dvēseles dabiskōs kusteibas ik pa breižam saceļ duļkes. Pat apostols Pōvuls īsasauc: „Lobū, kū grybu, es nadoru, bet ļaunū, kū nagrybu, tū es doru!”
Tod cenšamēs saceit sev – sasajem! Mes dūdamīs teišā uzbrukumā sovim parodumim, kū reizē neistam un īkōrojam. Kurs gon nav sovu reizi apsajēmis „vairs nikod, nikod, nikod”? Tūmār gryba spēj reikōtīs tikai ap ōrejū. Tei naspēj nest īkšejōs pōrmaiņas. Jezus par tū soka: „Jyus asat teirējuši trauka ōrpusi, bet na īkšpusi, un asat kai izbalsynōti kopi, kuri izaskota skaisti, bet ir pylni ar myrūņu kaulim.”
Mēginōt „dzeivōt kristeigi” ar grybasspāka paleidzeibu var byut pat beistami. Eislaiceigī panōkumi vad pi lepneibas un vēlēšonōs regulēt cytus. Naizbāgamī kritīni nūvad pi moralō bankrota un apatijas. Grybasspāks nav pasorgōts nu nauzmaneibas mirkļa. Jo dvēsele nav mainējusēs, agri voi vālu acis, mēle, rūkas voi vysa kermeņa volūda cauri balsynōtōs čaulas plaisom nūdūs myusu sirds patīsū stōvūkli. Kotrs, kurs ir mēginōjis ar grybas pīpyuli uzveikt sovus dzili īsakņōtūs grākus, byus pīdzeivōjis, cik patīsi ir apostola Pītera vōrdi: „Suņs atsagrīž pi sovim vēmeklim, nūsamozgōjuse cyuka otkon vōrtās dubļūs.” (2 P 2,22).
Vilšonōs nav vīneigō problema. Ir ari veļ Dīva mārauklas. Kas dreikst kōpt Kunga kolnā, un kas stōvēs Jō svātajā vītā? Bībelē ir saceits: „Tys, kam nanūzīdzeigas rūkas un skaidra sirds, kam prōts nasanas uz niceigom lītom.” Cytim vōrdim sokūt – taisneigais. Jo gūdeigi, mums jōatzeist – es naasmu taisneigs. Kai es stōvēšu Dīva prīškā, kurs pazeist vysu munu dzeivi?
Jo tys myus nūpītni uztrauc, tod asam gotovi dzērdeit lobū ziņu. Taisnumu, kas ļaun bez bailem stōvēt Dīva prīškā, Dīvs cylvākam uzdōvynoj. Na myusu centīņu dēļ, bet Tāva mīlesteibas dēļ. Na myusu moralū sasnāgumu, bet Kristus navainojamōs dzeives dēļ, kurs myusu vītā izpiļdēja vysu, kū Dīva lykums nu mums prasēja. Na tōdeļ, ka mes naasam peļnējuši Dīva dusmes, bet tōdeļ, ka Kristus uzajēme vaini par myusu grākim un myusu vītā izcīte strōpi par tim. Dīvs dōvynoj mums taisnumu tōdeļ, ka Kristus Golgatā īsatērpe myusu vainē, lai Dīvs radzātu navys sovu Dālu, bet myusu grākus un systu tūs krystā. Kristus ītērp cylvāku sovā taisneibā, lai Dīvs tīsas dīnā myusūs radzātu na myusu vaini, bet sova Dāla piļneibu. Cylvāks natūp taisns titaniskōs pyulēs, bet Dīvs sovā taisneibā cylvāku pasludynoj par taisnu, pasateicūt Kristus aibiļdnīceibai. Kristus pi krysta nūmyra myusu nōvē, lai mes dzeivōtu myužeigi. „Dīvs tai nūmīļōja pasauli, ka atdeve sovu vīnpīdzymušū Dālu, lai ikvīns, kas Jam tic, napazustu, bet īmontōtu myužeigū dzeivi. Jo Dīvs sovu Dālu nasyutēja uz pasauli, lai Jys pasauli tīsōtu, bet gon, lai pasauli caur Jū izglōbtu.”(J 3,16). Taisnums ir dōvona, navys olga voi bolva. Tū navys nūpeļnej voi izceinej, bet ar pateiceibu sajem. Dīva lyktais ceļš uz taisneigumu ir navys grybas pīpyule, bet ticeiba Jezum Kristum. Tykumiskō dzeive nav taisnōšonōs pamats, bet tōs rezultats. Tam, kam nav īkšejōs taisneibas, nabyus ari ōrejū dorbu.
Uzzynojūt šū breineigū ziņu, cylvāks bīži vīn kļyudejās pretejā vērzīnī, nūsprīzdams, ka navajag dareit nikō. Ceļš uz goreigū izaugsmi vad storp divim grōvim. Vīnā pusē ir morals bankrots, cenšūtīs sasnēgt taisneigumu ar sovim spākim, bet ūtrā pusē – morals bankrots lobū centīņu tryukuma dēļ. Kristeigajā pīredzē ir pazeistamas goreigōs disciplinas, kas paleidz īt pa šū ceļu. Tōs pošas naroda īkšejōs pōrmaiņas. Tū spēj tikai Dīvs. Īpašeibas, kas raksturoj kristeigū dzeivi, ir Svātō Gora auglis (Gal 5,22). Disciplinas tikai nūlīk dvēseli tī, kur Gors ar tū strōdoj.
Moralteologijā ir teicīņs, ka tykums ir vīgls, tūmār šei maksima ir patīsa tikai tod, kod Dīva svātdorūšais mīlesteibas dorbs ir pōrveidōjis myusu īsasakņōjušūs parodumus un izaturēšonas modeļus. Tod ari napīsardzeibas breidī nu myusu dzeives īkšejōs svētneicas spontani izplyuss Gora augļa sulas. Bez tō tykums ir gryuts, pateišam ļūti gryuts. Kristeigōs dzeives uzdevums nav ceineitīs ar šom gryuteibom, bet ar sirdi, dvēseli, prōtu un spāku tīktīs mīļōt Dīvu. Vysu cytu Dīvs pīliks klōt.
Dzeivōt kristeigi nūzeimoj - meklēt Jezus draudzeibu. (Nu grōmotas „Par kristīgās dzīves principiem”).
Zīmassvātku stōsteņš.
Tys nūtyka Betlemē. Nakts gōja uz beigom un Zvaigzne pamozam sōka izbōlēt. Kod pādejī jaundzymušō Bērneņa sveicēji un apmaklātōji beja aizgōjuši, Marija savōce sīnu sovai guļas vītai, un ari Bērneņš beidzūt beja aizmidzis. Pēkšni durovu vītā aizsagtū sagu pavēre kaida rūka un staleitī īgōja saleikuse sīvīte. Jōs kleita beja vīnōs skrandōs, zemes krōsas seja beja grumbaina un jei izaskatēja ļūti vaca.
Mariju pōrjēme namīrs, un jei beja prīceiga, ka Bārns jau guļ. Bet ezeļs un vērss gulēja tōļōk un gremōja, nimoz nasasatryukuši par nagaideitū traucējumu. Lykōs, ka jī pat pazeist šū vacū sīvīti.
Veceite gōja tōļōk un nūnōce pi sileites ar guļūšū Bārnu. Paļdis Dīvam, Bārns nabeja pasamūdis. Pēkšni sīvīte pacēle sovas acis uz Mariju un jei pōrsteigta īvārōja, ka vacajā sejā naparosti storojūšōs acis ir apbreinojami leidzeigas Jōs Bārna acim.
Vacō sīvīte nūsalīce pōr sileiti un meklēja kaut kū sovōs skrandōs. Lykōs, ka jei tū dora vasalu myužeibu. Marijas namīrs nabeja rimis, bet lūpeni uzavede pavysam mīreigi. Beidzūt, pēc ilga laika, sīvīte beja atroduse maklātū un īlyka kaut kū Bārna sileitē.
Kas tei varēja byut par dōvonu? Nu tōs vītas, kur stōvēja Marija, nikō navarēja redzēt. Bet ezeļs un vērss skatējōs uz tū vysu un mīreigi gremōja tōļōk.
Un otkon pagōja ilgs laiks. Beidzūt vacō sīvīte izataisnōja un pasagrīze prūmīšonai. Un, tovu breinumu, jōs augums beja taisns kai nīdre, seja beja atgyvuse apbreinojamu boltumu un jaunaveigumu. Jei lānom atstōja staleiti un izgōja ōrā, naktī. Marija beidzūt atvīglōti uzelpōja un gōja apsavērt dōvonu.
Īva (tei beja jei) beja uzdōvynōjuse Bārnam mozu ōbuleiti, pyrmō grāka augli. Un mozais, sorkonais ōbuleits jaunpīdzymušō Bārna rūkōs izaskatēja kai zemeslūde, kai Jaunō Pasaule, kura beja atdzymuse nu jauna reizē ar Jū.
Nu vysas pasaules.
Roma. Itālija. Zīmassvātku Betlemeites nu farfora, keramikas, stykla, pat nu cukura, zeimulim un pūgom ir izstōdeitas 32. īpašā Zīmassvātku Betlemeišu izstōdē Romā. Izstōde byus atvārta leidz 6. janvaram. Santa Maria del Popolo bazilikā ir radzamas vairōk kai 100 Betlemeites, kas izgatavōtas nu vysnagaideitōkajim materialim. Lelō Betlejeišu daudzveideiba aptver lelōku daļu nu nacionalajom kulturom un motivej izstōdes apmaklātōjus izveidōt taidas ari sovōs mōjōs. Izstōdes organizatori uzskota, ka teiši šaidas izstōdes ir paleidzējušas atsagrīzt Zīmassvātku Betlemeitem mōjōs un tōs vairs naspēs izskaust pogōniskōs tradicijas. Izstōdes atklōšonas laikā tyka attālōta dzeiva Betlemes kompozicija, kuru beja izveidōjuši 3-4 godus vaci bārni. „Egleitei nav tik lelas nūzeimes, kai Zīmassvātku Betlemeitei. Mōjōs var nabyut egleites, bet Zīmassvātku kompozicijai ir jōbyun nūteikti. Mes grybam, lai tei byutu kotrā mōjā,”soka izstōdes reikōtōji.
Storp cytu, Lītuvā kaids zemnīks ir izveidōjis Betlemeiti nu….sīra.
Londona. Anglija. Pagōjušajā pīktdīnē bejušais Anglijas premjerministrs Tonijs Blers tyka oficiali uzjimts Katōļu Bazneicas klēpī. Tonijs Blērs sajēme kristeibas sakramentu svātōs Mises laikā, kuru vadēja Vestminsteres arhiveiskups, kardinals Merfijs O’Konors. Ekspremjera teoretiskū un goreigū sagatavōšonu veice kardinala privatsekretars, monsinjors Marks O’Tuls.
Kardinals Merfijs O’Konors šū nutykumu komentēja sekojūši: „Es asmu ļūti prīceigs sveikt Toniju Bleru Katōļu Bazneicas klēpī. Ilgu laiku jys ir bejis parosts ticeigais, kurs apmeklej Misi kūpā ar sovu gimeni, bet pādejū mēnešu laikā jys apmeklēja katehezes kursus, lai sasagatavōt kristeibas sakramenta pījimšonai. Asmu lyugšonōs kūpā ar jū, jō sīvu un gimeni šajā prīceigajā jūs kūpeigō ticeibas ceļa uzsōkšonas breidī.” Kai ziņoj Amerikas prese, Blera paleigi stōsta, ka, byudams premjerministrs, jys ir ar nūlyuku atlicis sovu oficialū pīsavīnōšonu Katōļu Bazneicai leidz aizīšonai nu šō omota, lai izavaireit nu sovas religiskōs pōrlīceibas politizacijas. Pi tam, jō pōrīšona katōļu ticeibā ministru prezidenta postenī varēja izraiseit daudzas pretrunas, jo premjerministra pīnōkumūs ītylpst leidzdaleiba Anglikanu Bazneicas veiskupu īceļšonā.
Tonija Blera sīva un jūs četri bārni ir katōli.
Tāvs Federiko Lombardi, Vatikana preses centra direktors, komentej Blera pōrīšonu katōļu ticeibā kai „pateikamu jaunumu, kuru mes apsveicam ar lelu cīnu”. Jys pībylda, ka „katōli ir prīceigi apsveikt sovā kūpīnā tūs, kuri nūpītnas apdūmōšonas ceļā pōrīt katōļticeibā”.
Anglikanu Bazneicas vadeitōjs, arhiveiskups Raiens Viljamss, pi kuras kaidreiz pīderēja Blers, nūvēlēja jaunkristeitajam katōļam vysu tū lobōkū jō goreigajā ceļā.
Tonijs Blers pošlaik ir syutnis Tyvajūs Austrumūs. (www.agnuz.info)
ZIŅŌJUMI
31. decembrī vokora sv. Mise Aglyunas bazilikā plkst. 19.00. Pēc Mises - pateiceibas himna Te Deum laudamus par aizvadeitū godu. Plkst. 24.00 – Jaunō goda sagaideišona, pusnakts Svātō Mise.
1. janvarī – V.J.Marijas – Dīva Mōtes svātki – sv. Mises Aglyunā plkst. 10.00; 12.00; 19.00.
5. janvarī – vokora Mise plkst. 19.00. Pyrms vokora Mises – Treju Kēneņu yudiņa svēteišona.
6. janvaris – Treju Kēneņu dīna, sv. Mises Aglyunā plkst. 10.00; 12.00; 19.00. Šajā dīnā teik svēteits kreits, vīraks un izstrōdojumi nu zalta un cytim dōrgmetalim. Bērzgalē – plkst. 9.30; Rušyunā – 11.00.