PAROSTŌ LITURGISKŌ LAIKA 3. SVĀTDĪNE
Jezu Kristu, myusu Kungs un Pesteitōj, mes Tevi lyudzam, lai myusūs byutu tys gors, kas ir Tevī, kod Tu kļyvi cylvāks un mōjōji myusu vydā.
Kaut ari Tev beja myužeigō gūdeiba leidz ar Tāvu pyrms pasaules sōkuma, Tu pasazamōji un kļyvi paklauseigs leidz nōvei.
Paleidzi mums, Tovim vīnkōršajim mōceklim, pazemeibā byut mozlīt leidzeigim Tev. Ļaun mums palikt pazemeigim, kaut ari mes asam dabasu vaļsteibas maņtinīki. Ļaun mums palikt kolpim, kas paleidz sovim brōlim un mōsom Tovā bazneicā un šymā pasaulī. Paleidzi mums ari palikt ticeibā un Tovā kolpōšonā leidz golam. Amen.
Apostolu paaicynōšona.
Šōsdīnas Evaņgelijs stōsta par tū, ka Jezus sovas publiskōs darbeibas sōkumā, īdams gar Galilejas azaru, īraudzēja divus brōļus: Seimani, vālōk sauktu par Pīteri, un jō brōli Andreju, matūt teiklus azarā, jo jī beja zvejnīki. Un Jys tim sacēja: „Sekojit Man, un es jyus padareišu par cylvāku zvejnīkim”.
Daudz dorbu padora cylvāks sovā dzeivē: jys sagōdoj sev pōrtyku un pajumti, īgyust zynōšonas. Prūtams, ka cylvākam ir jōstrōdoj gon dzeiveibas uzturēšonai, gon ari jō īkšejū spēju atteisteišonai. Bet ir vīns dorbs, kas izaceļ ar sevišku svareigumu: goreigō dzeive un lyugšona. Jo, ja mes pyulejamēs deļ tō, lai pabarōt sovu mīsu, tod veļ jū vairōk ir vajadzeigs pyulētīs deļ tō, lai pabarōt sovu dvēseli.
Lai uzturēt mīsas dzeiveibu, cylvāks vysu jem nu dobas, kas ir jam apkōrt: jys īelpoj gaisu, dzer yudini, ād, sajyut uz sevis saules syltuma un vēja īdarbeibu. Myusu goreigō dzeive – tys ir ceļš pi Kunga. Mes grybam nūnōkt pi Jō un gaidam, kod Jys īnōks myusu dzeivē. Un izarōda, ka šys dorbs nav mozs un vīgls. Izarōda, ka mes varam saceit taipat kai apostoli, kuri nikō nabeja nūzvejōjuši: „Mōceitōj, mes ilgi strōdōjam, bet nikō naasam sasnāguši”.
Mes varam saceit: „Kungs, mes zynam Tovas bausleibas; vysu sovu dzeivi, godu pēc goda, mes jōs dzēržam, un tūmār namiteigi turpynojam tōs pōrkōpt. Mes zynam, Kungs, ka Tu esi dzeiveibas olūts, un grybam Tev pīsakļaut, grybam Tevi atrast, bet tō vītā stōvam, solti un vīnaldzeigi, mehaniski ar lyupom atkōrtojūt lyugšonas, bet ar prōtu asam aizceļōjuši tōli, tōli nu Tevis. Mes zynam, ka Tu meklej myus, gaidi nu mums myusu dzeives laikā lobus dorbus, eistynojūt tū, kū Tu Pats esi nūsaucis par Dīva Vaļsteibu myusūs, bet mes tō vītā dzeivojam tikai pa cylvāku „mūdei”, pēc šōszemes lykumim, naspējūt pījimt Kristus lykumus.
Seimaņs-Pīters un Andrejs, izdzērduši Kunga aicynōjumu, tyuleņ atstōja teiklus un sekōja Jam.
Bet mes ītīpeigi turamēs pi sovim saplāstajim teiklim un izalīkam nadzēržūt Kunga bolsu. Mes otkon un otkon īmatam tūs, grybādami īgyut pasauleigū montu, bet myusu dorbs ir veļteigs, jo mums tryukst ticeibas Dīva vōrdim. Bet, jo ir eista ticeiba, tod var nūtikt tai, ka tys grāks, kurs agrōk myus vylynōja, palīk rībeigs un preteigs, un lyugšona, kurs myusim agrōk nasaveice, pēkšni sōks pasaceļt pati nu sevis nu myusu sirds dziļumim, un vēlēšonōs dzeivōt kristeigu dzeivi myusūs izarōdeis styprōka, nakai myusu pasauleigōs važas un saites. Mes pēkšni sajussim sevi kai Dīva bārnus, kurim ir naīspējama atsatōlynōšona nu Kunga. Un tys vyss nūtiks tōpēc, ka mes īticēsim Kristus Vōrdam.
Tōpēc, kod sajyutat sovu bezspēceibu, sovu grēceigumu, sovu bezgaleigū gora vōjumu, nakreitit izmysumā, nadūmojit, ka tōs ir beigas, ka jyus asat pagolam. Ir jyusim Aizstōvis un Glōbējs, myusu Kungs, kurs var vysļaunōkū, vysslynkōkū, vysnacīneigōkū cylvāku, jo jymā atsarass kaut moza ticeibas dzērksteleite, izdzīdynōt un atteireit deļ Dīva Vaļsteibas te un tagad. (Nu pr.A.Meņa spredikim)
Tauta, kas staigōja tymsā, īraudzēja lelu gaismu.
Šōsdīnas Evaņgelijs myusim stōsta par Jezus publiskōs darbeibas īsōkumu. Tys nūtyka Zabulona un Neftala zemēs.
Kas tod ir „Zabulona un Neftala zeme”? – Tys ir nūvods Galilejā, kuru škārsoj golvonōs satiksmes arterijas. Augleiga zeme ar maigu klimatu. Zeme, kura vylynōt vylynoj, lai tū īgyutu un īkarōtu. Zeme, kurai divkōrt tyka uzbrukts un kura beja nūnōkuse nabreivē: 8. godu simtinī tū īkarōja Asirija(tagadejō Zīmeļiraka), un VI godu simtinī – haldejīši nu Babilonijas(tagadejō Dinvydiraka). Tys vyss saistējōs ar asinsizlīšonu, cīsšonom, pōresteibom, osorom, okupaciju, jūdu deportaciju un barbaru nūmatynōšonu šajā zemē. Pēc jūdu atsagrīzšonas tautas sasajauce kai etniskā, tai religiskā ziņā, un ari volūda beja sajukuse. Tōpēc pret šōs zemes īdzeivōtōjim „eistynticeigī” Judejas īdzeivōtōji veļ pyrms Jezus īsarasšonas izaturēja ar aizdūmom, uzskatēja tūs par puspogōnim, izsmēja jūs par napareizu volūdu.
Un, raug, šajā nycynōtajā zemē kaidu dīnu pasarōdēja Jezus. Jys apsamete Kafarnaumā, īspējams, ka Pītera mōjā, jūdu piļsātā pi ļūti svareiga ceļa, kas beja plaukstūšs tērdznīceibas, zvejnīceibas un zemkūpeibas centrs, tyvūs kaimiņūs ar grīķu Tiberiadu.
Šajā piļsātā Jezus sōka mōceit, bet na tai, kai mōceitī rabini. Jys stōstēja par Dīvu kai par Tāvu, Jys aizrōve klauseitōjus ar sovu spēceigū runas veidu, aicynōja jūs maineit dzeivi, nūžālōt grākus. Un tur pat jys apsažālōja par sliminīkim, kurus izdzīdynōja: apsāstū, simtnīka kolpu, asiņojūšū sīvīti, Pītera sīvasmōti. Te Jys paaicynōja sev paleigus: Pīteri, Andreju, Mateju un cytus. Jys tik daudz loba izdarēja šajā puspogōniskajā un panycynōtajā zemē, jo mīļōja vysus, it seviški vysvairōk nycynōtūs. Tagad mes varam saprast pravīša Isajas pravītōjumu: „Tauta, kas staigōja tymsā, īraudzēja lelu gaismu”.
„Atsagrīzit, jo Dabasu vaļsteiba ir tyvu”.
Ari myusu sirdīs ir Zabulona un Neftala zeme. Ari tai uzbryuk un tū vojoj īnaidnīks. Agrōk tei beja komunistiskōs varas propoganda, naids un apspīsšona, šudiņ – breiveiba, patvaleiba un myusu egoisms. Un sekas tam ir taidas, ka myusūs īmōjoj na Dīva vērteibas, bet uzbōzeiga, nateira, rībeiga volūda, vōrdu sokūt – nabreive.
Un uz šejīni atnōk Jezus, kai uz sovu Kafarnaumu, un soka: „Es mīļoju tevi, mīļoju šū Dīva zemi, svātū zemi. Un, jo tei ir nalaimeigōka, nabreivōka, jū vairōk es tū mīļoju. Atdūd man sovu sirdi, un es tū izōrsteišu un izdzīdynōšu. Sasajyusmynoj par Mani, palic par munu mōcekli. Tu esi vajadzeigs politikā, vajadzeigs augstūs omotūs, lai nasaceineit tikai par varu un nameklēt sev izdeveigumu, bet lai ryupeitūs par kūpeigū lobumu, lai pīpiļdeit cylvākus ar Dīva un cylvāku lobumim. Tu esi vajadzeigs gimenē, lai tī navaļdeitu personeigōs ambicijas un vyltus vērteibas, bet vaļdeitu Es, Jezus, jyusu Kungs, sīvas un veira Kungs, labvēleigais un mīļojūšais Kungs.”
Caur sv. Faustinu Jys mums soka: „Lai nasabeist tyvōtīs Man vōja, grēceiga dvēsele, pat jo tai byutu vairōk grāku, nakai smiļšu graudeņu vērs zemes, tys vyss izgaiss munas žālsirdeibas dzeļmē”.
Prīcōjōs par Jezus atnōkšonu tūreizejī Zabulona un Neftala zemes īdzeivōtōji. Tauta, kas staigōja tymseibā, īraudzēja lelu gaismu. Prīcōtīs par Jezu olkstam ari mes – Jō nūmīļōtō zeme.
Paceļsim acis uz Jezu un paklauseisim Jō aicynōjumam atsagrīzt. Lyugsim nu Jō žēlesteibu, lyugsim pōrsameišonas breinumu.
Ikdīnas dzeivē mes bīži vīn asam vīnā voi ūtrā pusē, vodamēs nu simpatijom voi antipatijom. Bet Dīvs vīnmār vodōs nu mīlesteibas, ryupejās par myusu lobumu, seviški tod, kod myusu sirds ir grāku un egoisma tymsumā. Pateiceibā par šū Dīva labesteibu, sauksim Jezu paleigā ar lelu uzticeibu un spāku. (Pr.Zdislavs Vetžaks SJ)
2. februaris – Kunga Upurēšona svētneicā.
Sveču dīna ir vīnlaiceigi Kristus un jō Mōtes svātku dīna, jo šajā dīnā Jezus Bārns it kai sasateik ar Vacū Dereibu, ar vacū Simeonu, kurs, aizīdams nu šōs dzeives, atsavoda nu tōs, pasateic Dīvam un soka: „Tagad nu atlaid, Kungs, sovu kolpu mīrā, kai Tu esi sacējis, jo munas acis ir redzējušas Tovu pesteišonu, kuru Tu sagatavōji vysu tautu prīškā,”- senī laiki aizīt, īsasōc jaunī.
Un tymā pat laikā Kunga Mōte dzērd pavysam sovaidus vōrdus, kurus ni Jei, ni ari Jezups sōkumā nimoz nasaprota, jī pat mozlīt samulsa. Simeons pajēme rūkōs Bārnu un sacēja: „Redzi, Jys ir lykts par krišonu un augšanceļšonūs daudzejim Izraelī”. Tys ir, caur Jū daudzi cylvāki paklups un pakriss, un daudzi pīsaceļs augšā, atsadzeivynōs. „Un tovu pošas dvēseli caurdurs zūbyns,” taitod caur Jōs Dālu ari Dīva Mōtes sirdei byus jōopīdzeivoj pōrbaudejumi. Pēc tam jys pareģōja Jai cīsšonas jau nu pyrmajom dīnom. Mes dūmojam, ka Dīva Mōtei nabeja kārdynōjumu, bet, jo jau pat Jōs dīviškeigais Dāls pīdzeivōja kārdynōšonu, tod taidi pōrbaudejumi beja ari Jai.
Tys nūzeimoj, ka Jōs sirds tiks īvainōta, tū caurdurs sōpju zūbyns. Taipat ari cylvāki – vīni pījims, cyti atsateiks, vīni pīsaceļs, bet cyti pakriss, tōpēc ka Kungs vīnmār ir deļ cylvākim bejis par klupšonas akmini. Kod Jys atnōce uz pasauli, cylvākim beja jōizavēlej: byut ar Jū voi pret Jū, pījimt Jū, voi nūsavērst un īt sovu ceļu. Lyuk, kōpec Jys beja kai pōrbaudejums un klupšonas akmiņs.
Un Dīva Mōte, kura sajēme atklōsmi par tū, ka Jōs Dālam byus Myužeigō Vaļsteiba, - kū redzēja Jei? Jei redzēja, ka Jys jau nu agras bērneibas tyka pakļauts nōves brīsmem: Jys pīdzyma na kai kēneņš, bet gon staleitī, pēc tam Jū grybēja nūgalynōt, un vacōkim nōcēs nakts malnumā paslapyn bēgt ar Bārnu pōri rūbežai, lai izglōbt Jō dzeiveibu, - tys vyss naizaskatēja pēc vaļdeišonas.
Un ari tod, kod jī atsagrīze nu Egiptes, Jezus apsamete uz dzeivi na jau pilī, bet nabadzeigā būdeņā, un Jam nabeja kolpu, Jam nabeja karaspāka, Jam nabeja šōszemes varas un slavas, bet Jam beja mozs nameņš un dorbagolds, pi kura jys strōdōja ar sovom rūkom. Tai tys ritēja na vīnu vīn dīnu: gondreiž vysa Jō dzeive pagōja pi šō povōrda, šajā darbneicā, kur Jys, nūsalīcis pōr galdnīka dorbagoldu, strōdōja, lai uzturēt Sevi un Sovu Mōti. Tys pavysam naizaskatēja pēc karaļa trūņa un pēc vaļdeišonas, kurai nabyus gola.
Un var byut, ka teiši te sōpju zūbyns caurdyure Mōtes sirdi, jo nikas nu tō, kū Kungs Jai beja apsūlējis, nabeja pīsapiļdējis – ritēja parosta ikdīnas dzeive. Un, lyuk, lykōs, ka nu jau ir pīnōcis breidis, kod Kungs ir paaicynōjis Sovu Dālu, lai Jys sludynōtu Sovu Vaļsteibu cytim. Bet Mōte tymā laikā tyka it kai atstumta molā, Jei palyka vīna. Jys aizgōja, bet Jei tikai nu tōlīnes varēja redzēt Jō seju. Tys beja veļ vīns pōrbaudejums.
Un beja ari pādejais pōrbaudejums: Dāls īgōja Svātajā Piļsātā – beidzūt cylvāki beja Jū atzynuši! Beidzūt tī Jū pījēme! Tī sagaidēja Jū ar prīceigim izsaucīnim, kai kēneņu. Bet napagōja nedeļa, kai caur tim pošim vōrtim Jū izvede sasītu, kai nūzīdznīku, un aizvede kūpā ar divim laupeitōjim uz pīres vītu, uz kaunpylnōs nōves vītu.
Jei gaidēja leidz pādejam breižam, ka nūtiks kaut kas naparosts, ka Dīvs īsajauks, ka nōves sprīduma izpiļdeišona tiks pōrtraukta, ka nu debesim atskanēs pārkyuņa dōrdi…, bet nikas naatskanēja, debesis klusēja, tikai saule aptymsa un pasaslēpe. Bet Jei stōvēja pi Krysta, un tikai vīns pats Jōņs beja kūpā ar Jū un dažas sīvītes, bet vysi Jō uzticeigī un padeveigī mōcekli izbailēs aizbāga kur kurais.
Lyuk, kod Jei varēja sōkt šaubētīs, lyuk, kod sōpju zūbyns otkon pōrdyure Jōs sirdi. Voi tys, kas Jai tyka saceits, ir taisneiba voi nataisneiba? Kas te nūteik, kur trūņs? Trūņa vītā – publiska kaunpylna nōve. Un īspējams, ka leidz pādejam Jō elpas viļcīņam Jei cerēja, izbailēs raudōdama un drabādama stōvūt zam krysta. Bet tod, kod Jys, Jū īraudzējis, nūrōdēja ar acim uz Jōni, vysjaunōkū mōcekli: „Lyuk, Tovs dāls,” -Jei saprota, ka Jys nu Jōs atsavoda, ka Jai vairs nabyus Dāla, ka Jys uztic Jū cyta cylvāka ryupem…
Taitod, naatskanēs pārkyuņa grōvīni, taitod, te, šajā vītā, Jys nūmērs; un pateišam, pēc nailga breiža Jei īraudzēja Jō seju nūbōlejušu, ar aizvārtom acim, myrušu. Kur ir Vaļsteiba? Kur apsūleitais? Veļ pādejū reizi Jai tyka vyssmogōkais trīcīņs. Kū gon Jei tod dūmōja?
Jei varēja atcerētīs, kai pyrms vairōk kai trejsdesmit godim Jai pasarōdēja eņgeļs un apsūlēja, bet sūleitais napīsapiļdēja, ka beja pravītōjumi, bet ari tī napīsapiļdēja, un napalyka pōri nikas vairōk, kai tikai nūdeveiba, baileigums, nateireiba, asnis un nōve. Un te tod Jei izdzēre sovu kausu leidz dybynam.
Tōpēc daudzi soka, ka kūpā ar Kungu sirdī tyka pīkolta pi krysta ari Jō Mōte. Vysa Jōs dzeive, nu tō poša breiža, kod Jei tyka paaicynōta kļyut par Dīva Dāla Mōti, beja vīns vīneigs krysta ceļš. Lyuk, kōpēc šudin, atcerūtīs vacō Simeona pravītōjumu, mes nūlīcam golvas Jōs sirds bryuču, Jōs dvēseles rātu, Jōs Krysta ceļa prīškā un saucam:
„Dīva Mōte, lyudzīs par mums, nūskumušajim, nūmōktajim, grēceigajim, kuru prīškā stōv izvēle: voi Kungs mums byus par krisšonu voi par augšanceļšonūs.”
Lai nūteik tai, ka Jōs lyugšona myus pacaltu, un lai vysūs kārdynōjumūs un smogajūs pōrbaudejumūs mes saglobōtu ticeibu, kai tū saglobōja Marija uz Golgotas un pi Dāla kopa.
Mes bīži stōvam na tikai pi sovu tyvinīku kopa, bet ari pi sovu cereibu, sovu sapņu, sovu ciļvēciskū ilgu kopa. Daudz kū mums pīsanōk apglobōt, un tod īsastōj gryutsirdeibas, mozticeibas un izmysuma breiži. Bet, jo mes atcerēsimēs par Dīva Mōtes krystu, tod mes otkon izdzērdeisim Dīva bolsu, otkon pīsaceļsim, izataisnōsim un saceisim: „Kungs! Taipat, kai Tova Mōte, sekojūt Tev ar cereibu un paļōveibu, paturēja Sovā sirdī svātūs vōrdus, tai ari mes saglobōsim šūs vōrdus, lai tī dzeives nakts tymsumā myus styprynōtu un dūtu mums spāku. Amen.” (Nu pr.A.Meņa spredikim)
Nu vysas pasaules.
Karelija. Karelijas piļsātā Končezero ir izveidōts Krīvijā pyrmais eņģeļu muzejs. Par unikalō muzeja iniciatoru un izveidōtōju ir kļyvuse Končozeras draudzes goreidznīka Sergija Teplouhova kundze Natalija. Pošlaik muzejā jau ir nūvītōti erceņgeļu Miķeļa un Gabrieļa attāli, kurus uz datora ir izstrōdōjuse Natalijas kundze, un Petrozavodskas mōkslineicas Olgas Miroņukas gleznōtōs kopijas nu tom senajom ikonom, kas atsarūn Suzdaļas Dīvmōtes Pīdzimšonas bazneicas Zalta vōrtūs, un kas apvīnōtas ar kūpeigu nūsaukumu: „Erceņgeļu, kuri izdzan sātanu nu debesim, sapuļce,”. Muzejā izstōdeitas ari eņgeļu skulpturu fotografijas nu vysas pasaules, pīmāram, tū eņgeļu fotografijas, kuri atsarūn uz Petropavlovskas bazneicas tūrņa un uz Aleksandra kolonnas Pīterburgā.
Lelbritanija. Anglijas metodistu bazneica ir izlaiduse alternativū kreditkarti, taidā veidā matūt izaicynōjumu „patārātōju sabīdreibai” un naudas dominejūšajai lūmai myusu dzeivē. Ar šōs akcijas paleidzeibu britu metodisti aicynoj cylvākus mozōk laika veļteit īsapērkšonai Lelō Gavēņa laikā, kam deļ kristīšim traidicionali ir jōbyun pōrdūmu un dzeives pōrvērtēšonas laikam. Bazneica atgōdynoj Evaņgelija vēstejumu par tū, kai Jezus atvairēja vysus kārdynōjumus tuksnesī, īskaitūt varu un bogōteibu. Alternativō kreditkarte „Pērc mozōk: Dzeivoj vairōk” navar tikt izmontōta veikalā. Tei ir dūmota deļ tō, lai, atsarūnūt naudas maceņā blokus cytom kreditkartem, atgōdynōtu cylvākim septeņreiz pōrdūmōt, pyrms kū nūpērkt. Tys varātu paleidzēt cylvākim pībremzēt sovus izdavumus un samozynōt patēriņu Lelō Gavēņa laikā. Tys varātu paleidzēt samozynōt kreditu jimšonas bumu, kura dēļ arvīn vairōk cylvāku dzeivoj uz porōda. Lelbritanijas metodistu bazneicas sekretars Mihaels Youngsons soka: „Kod mes padūmojam par tom lītom, kuras pērkam, un par īmeslim, kōpēc mes tōs nūpērkam, mes varam nūvērteit sovas prioritates. Īspējams, ka es gluži vīnkōrši grybu kaut kū nūpērkt, bet tys nanūzeimoj, ka tys man ir vajadzeigs. Tūmār akcija „Pērc mozōk: Dzeivoj vairōk”nav dūmōta deļ tō, lai cylvāki napērktu sev vālamōs montas, tōs jāga ir tymā, lai pasavārtu uz dzeivi pa jaunam, izmēginojūt dažaidas īspējas. Samozynojūt sovus izdavumus, jyus varēsit dzeivōt pylnvērteigu dzeivi”. Akciju atbolsta mōjas lopa www.buylesslivemore.org.uk Gavēņa laikā vysi, kas pīsaraksteis šajā portalā, sajims kotru dīnu vēstuli ar īteikumim, kai pērkt mozōk un dzeivōt vairōk. Kreditkarti „Pērc mozōk:Dzeivoj vairōk” var bez moksas pasyuteit pēc adreses www.mph.org.uk , samoksojūt tikai posta izdavumus. Preces kods PA 512.
Vōcija. Vōcijas varas īstōdes ir izsyutējušas 16 godus vacu nūzīdznīku uz Sibiriju, lai jys īsamōceitu dzeivōt, tai stōsta Vōcijas prese. Pusaudzis, kurs ir izdarējis vairōkus vardarbeibas aktus, agrōk beja ticis īvītōts lobōšonōs īstōdē un psihiatriskajā slimneicā, bet tys nav gōjis jam par lobu. Pagōjušō goda vosorā socialais dīnasts izsyutēja jaunekli uz 9 mēnešim uz Sibirijas cīmatu Sedeļnikovo, kur „volda nabadzeiba un tryukst pyrmōs napīcīšameibas prīkšmatu”, un kur jam nōcēs pošam uzbyuvēt tualeti ōrā, pošam sagatavōt molku zīmai, lai varātu izkurynōt ustobu. Temperatura šajā apvydā zīmā var sasnēgt -55 grādi. Socialō dīnesta pōrstōvis Stefans Bekers apgolvoj, ka tei nav strōpe, bet gon tikai audzynošonas elements. Kai ziņoj prese, taidas „pōraudzynōšonas” izmoksas ir 150 eiro dīnā, kas ir trešō daļa nu tōs summas, kas napīcīšama jō uzturēšonai Vōcijas lobōšonōs īstōdē. Prūtams, ka jauneklis Sibirijā atsarūn styngrā uzraudzeibā. 2006. godā 600 jaunū vōcu lykumu pōrkōpēju audzynōšonas nūlyukūs tyka izsyuteiti ōrpus Eiropas Savīneibas, tūmār šys eksperiments ir dīzgon pretruneigs. Pyrms četrim godim vīns nu jaunajim nūzīdznīkim Grīkijā nūgalynōja sovu uzraugu, bet 2005. godā vīns nūzīdznīks aizbāga nu sovas izsyutejuma vītas Kazahstanā.
Latvija. Naseņ pi Reigas Grebenščikova vacticeibnīku draudzes tyka nūdybynōta Goreigō skūla – vīneigō taida veida vacticeibnīku mōceibu īstōde pasaulē. Šōs mōceibu īstōdes uzdevums byus sagatavōt vacticeibnīku draudzem dīvkolpōjumu vadeitōjus un dzīdōtōjus, kai ari tei uzjims ari vysus tūs, kuri vēlēsīs uzzynōt kaut kū vairōk par vacticeibnīku dīvkolpōjumim, religiskajom tradicijom, kulturu un ikdīnas dzeivi. Skūla byus divgadeiga, mōceitīs varēs kai klōtinē, tai naklōtinē. Pošlaik skūlā ir ap 40 klauseitōju. Mōceibu prīkšmati ir desmit: kristeigōs ticeibas pamati, Bībeles vēsture, vyspōrejō Bazneicas vēsture, dīvkolpōjumu vadeišona un dzīdōšona, bazneicas senslavu volūda, ikonu gleznīceiba. Ir ari myusdīneigi prīkšmati: latvīšu un angļu volūda, ekonomika, informatika, kas seviški nūderēs tim, kuri kōrtōs vacticeibnīku draudzēs socialūs un saimnīciskūs jautōjumus. Bet golvonais Goreigōs skūlas mērkis – sagatavōt goreidznīkus un dzīdōtōjus vacticeibnīku draudzem. (www.Agnuz.info un www.Katolik.ru ziņas).
ZIŅŌJUMI
2. februars– Sveču dīna–sv. Mises Aglyunā plkst. 10.00; 12.00(pyrms Mises – sveču svēteišona); 19.00.
3. februars – mēneša pyrmō svātdīne – sv. Mises Aglyunā plkst. 10.00; 12.00; 19.00. Bērzgalē – plkst. 9.30; Rušyunā – plkst. 11.00. 3. februars ir ari sv. Blazija dīna, pēc sv. Mises svēteiba ar t.s.Blazija svecem.