KUNGA ŽĀLSIRDEIBAS SVĀTDĪNE
Es mīļoju Tevi, lobais Jezu, muna ceļa Gaisma, muns lobais Gons!
Tu esi tys, kurs napagōji man garum, kod beju aizkleiduse tōli nu Tevis, bet pakrytuse tymsā, moldu guņs vylynōta.
Tu esi tys, kurs nanūsavērsi nu manis, nacīneigōs, kod ticēju cylvākam vairōk nakai Tev, kod beju pazuduse sev un Tovam aicynōjumam.
Sovā pacīteibā Tu uzmeklēji mani un, atradis nalaimeigu un sagrauztu sirdi, pacēli sovōs rūkōs kai pazudušū avi un mozgōji mani sovas mīlesteibas straumē, kas nu Tovom pīcom dagūšajom rātom mistiski izalej pōri pasaulei…
Izbailēs, slimeibōs, moldūs lyudzu Tevi, naatstōj mani vīnu pasaules tymsā, naatraun man sova vaiga gaismu, kod man tei ir vysvairōk vajadzeiga!
Es varu pījimt sōpes, pacīst atstōteibu, bet navarātu pōrdzeivōt Tovu nūsavērsšonu, munas dvēseles vīneigais, lelais un myužeigais Draugs! (M.Urnežus)
Apostols Tomass…,
vīns nu Divpadsmit… Pavysam naapdūmeigi apveļteits ar īsauku – „naticeigais”. Bet tys tai nimoz nav! Jys beja ļūti ticeigs: gon kai cylvāks, gon kai kristeigais. Kai kristītis – Kristus mōceklis – jys atnōce uz Vakariņu mōju. Bet jam napasaveice: Augšancālušū jys nasatyka. Nu jā, Jezus jau nabeja „nūzeimōjis” sasatikšonas laiku! Storp cytu – taida ir Dīva īmīļōtō metode. Bet kristītis ar naatlaideibu un cereibu atsagrīž tur, kur cerej satikt Kungu. Tei ir kaut kaida kotra cylvāka dziņa, ka jys arvīn gryb atsagrīzt svareigu tikšonūs vītā. Kaut ari tys izaskota reizem bezjēdzeigi un smīkleigi. Tōpēc Tomass atsagrīze Vakariņu nomā. „Jo naīraudzēšu – nanūticēšu!” Tomass ir uzticeigs sovam ciļvēceigumam: jo cylvāks parosti mādz byut ziņkōreigs, pat leidz aizdūmeigumam. Un tys ir turpynōjums Dīva pavēlei radeišonas dīnā: „Pakļaunit sev zemi!”(sk.Rad 1,28). Tōs ir sekas Dīva dōvonas – saprōta izmontōšonai. Bez zynōtkōres un aizdūmeiguma mes naspātu ni par spreidi tikt uz prīšku pasaules un Dīva īpazeišonā. Tōpēc Tomass izaturēja kai cylvāks, kurs ir uzticeigs saprōta dōvonai, kuru beja sajēmis nu Dīva. Navajag saukt jū par „naticeigū”, pat jo Jezus jū tai beja nūsaucis. Taidam ir jōbyun kristīšam: uzticeigam sovai dobai na tikai biologiskajā ziņā, bet pyrmom kōrtom – goreigajā ziņā. Un tai tys ir nu laika gola.
Kristīši arvīn ir augsti vērtējuši zynōšonas – na tikai teologiskōs, bet ari zynōšonas par pasauli un cylvāku. Tōpēc teiši Bazneicas darbinīki ir bejuši skūlu un studiju dybynōtōji. Jo ji, taipat kai Tomass, grybēja aptausteit un īticēt… (Pr. T.Horaks)
***
Šudin Evaņgelijā teik pīmynāts svātais apostols Tomass. Pīmynūt šū vōrdu, vysi parosti atcerās, ka jys ir tys apostols, kurs apšaubēja Kristus augšanceļšonūs, kod cyti mōcekli jam par tū pastōstēja. Un mes bīži vīn uzdūdam sev jautōjumu: kas gon jys beja, kaids cylvāks jys beja, kōpēc jys sōka šaubeitīs?
Evaņgelijā, izjamūt tū vītu, kur Pesteitōjs jū izavēlēja par Sovu mōcekli, Tomass ir pīmynāts veļ tikai divas reizes. Pyrmō nu tom beja ļūti īvārojama: kod Kristus Sovim mōceklim soka, ka Jam ir jōatsagrīž Judejā, lai pīceļt nu myrūnim sovu draugu Lazaru, mōcekli cenšās pīrūnōt Jū, lai Jys turīs tōļōk nu beistamōs Jeruzalemes, un tikai Tomass soka: „Īsim ari mes, lai kūpā ar Jū mērtu!”(J 11, 16). Veļ pyrms Kristus augšanceļšonōs, tod, kod mōcekli redzēja Kristū tikai mōceitōju, jys beja gotovs nu mīlesteibas un uzticeibas Jam nūmērt – bet tikai nūmērt: na aizstōvēt Jū, nacerēt ni uz kū, bet tikai daleitīs Jō liktinī…
Un, lyuk, šys cylvāks, kurs ar tik lelu uzticeibu beja gotovs daleitīs ar Pesteitōju nōvē, uzstōda jautōjumu pōrejīm mōceklim: Voi tys ir īspējams?!… Tī jam pastōstēja, ka ir redzējuši augšancālušū Kristu, bet jys tam naspēj nūticēt. Kōpēc?
Voi tod na tōpēc, ka leidz Vosorassvātkim, leidz tam laikam, kod Svātais Gors nūnōce pōr apostolim, jī palyka tī poši nadrūšī, bīži vīn nasaprūtūšī, šaubeigī cylvāki? Kai tod jys varēja nūticēt, ka Kristus ir augšancēlīs, kod vīneigō līceiba par Jō augšanceļšonūs beja tei, ka mōcekli līksmoj, prīcojās un, tūmār, palīk tī poši – naizamainējuši, ni ar kū naatsaškirūt nu tō, kaidi jī beja agrōk? Lai pījimt ziņu par augšanceļšonūs, jam beja vajadzeigi tycamōki pīrōdejumi, nakai līksmī apostolu vōrdi, jo jys beja pōrlīcynōts ka, jo jau Kristus ir augšancēlīs, tod pasaulē vysam beja jōizamaina, un galeigō uzvara vairs napīdar cylvākam, bet Dīvam, un uzvarējuse ir mīlesteiba, navys īnaids, un mes tagad dzeivojam jaunā pasaulē, tōpēc ka Dīvs pateišam ir īnōcis šajā pasaulē un pōrvērtis tū par myužeigōs dzeives, bet na pōrejūšōs, reizem ilgōs, bet tūmār pōrejūšōs dzeives pasauli…
Un, kod Pesteitōjs nūsastōja jō prīškā, jys īticēja, jo Pesteitōjā atmirdzēja myužeigōs dzeives gaisma, un Jys nūsastōja Sovu mōcekļu vydā vairs na kai tys Jezus nu Nazaretes, kurs beja jūs mōceitōjs, bet kai Augšancālušais Kungs, Sovas Augšanceļšonōs spākā un slavā – tūmār ar noglu caurdurtom rūkom un kōjom un škāpa pōrdurtu sōnu…
Kristus augšanceļšonōs nanūvērš tragedijas myusu dzeivē: Kristus īnōce dzeivē, lai izcīst vysu tōs tragediju un pōrvērst tū par uzvaru, bet, cikom vīn vērs zemes byus kaut vīns grēcinīks, Kristus tāls vīnmār byus krystā pīkoltais Kristus. Un ari myužeibā Jys, drūši vīn, nūsastōs myusu prīškā teiši taids, jo Jō pīkaļšona pi krysta vēstej par bezgaleigū Dīva mīlesteibu…
Īraudzējis pi krysta pīkoltū Kristu Augšanceļšonōs gūdeibā, Tomass pasaklanēja Jō prīškā un izteice pādejū, svineigū līceibu, kuru myusim ir jōnas pasaulē, jōiznas cauri myusu dzeivei un pasaules dzeivei: Muns KUNGS un muns DĪVS!…
Bet tī, kurim mes stōsteisim par Kristus Augšanceļšonūs, tī, kurim mes pavēsteisim, ka Jys ir augšancēlīs, ka Jys ir Dīvs, ka Jys ir uzvarējis, - kai gon jī varēs nūticēt, jo mes byusim leidzeigi tim apostolim, kuri var tikai līksmōt par tū, kū ir pīdzeivōjuši, bet naspēj izrōdeit ni Augšanceļšonōs spāku, ni tōs gūdeibu?… Un tōpēc myusim, kas tycam Kristus Augšanceļšonai, ir jōkļyust par jaunu tautu, par atjaunōtu tautu, par cytim cylvākim: par taidim, kuri tic dzeivei un myužeigajai dzeivei, kurūs triumfej uzvara pōr nōvi jau tagad, tōpēc ka mes, kas asam pīsavīnōjuši Kristus nōvei, dzeivojam augšancālušō Kristus myužeigū dzeivi, dīviškeigū dzeivi…
Tod mes nasabeisim nu nōves, nasabeisim nu cīsšonom, nasabeisim ni nu kō pasaulē, tōpēc ka šū dzeivi myusim atjimt naspēj nivīns. Tod mes byusim dzeivi, triumfejūši un pōrlīcynojūši līcinīki tam, ka Kristus ir augšancēlīs, tōpēc ka cyti cylvāki myusūs redzēs myužam dzeivus cylvākus, kuri ir īsamōcējuši mīļōt pat tod, kod tys moksoj mums pōrejūšū dzeivi; kuri ir īsamōcējuši ticēt cylvākam tai, kai tikai Dīvs spēj ticēt cylvākam, cerēt uz vysu un vysu uzvarēt, piļneibā atsadūdūt Dīva prīkam, mīlesteibai un uzvarai. (Nu Surožas metropolita Antonija spredikim)
Dīva žālsirdeibas vareneiba.
Nav gryuši īsadūmōt situaciju, kaidā atsaroda Jezus mōcekli pēc tō, kas beja nūticis uz Golgotas. Tī na tikai nūmyra Kristus. Sovā ziņā tur nūmyra ari jūs plāni un cereibas. Teoretiski Kristus beja jūs sagatavōjis šaidam pōrdzeivōjumam. Jys daudzreiz beja jim stōstējis par krystu, par tū, ka Jam byus daudz jōcīš, cikom īīs Sovā gūdeibā. Bet voi jī tū saprota? Tī, kuri sovu dzeivi beja „īguļdējuši”Jezū nu Nazaretes, Jō nōves dīnā jutōs bankrotējuši. Jūs vōjō ticeiba nabeja spējeiga „paceļt” patīseibu par tū, kas beja nūticis. Jī nabeja spējeigi pījimt ari patīseibu par sevi: par sovom vōjeibom un grēceigumu. Kū jī dūmōja un nu kō beidōs, aizslāgdami durovas? Jim lykōs, ka jōsōc vysu plānōt nu jauna. Un kas tū lai zyna, voi jī nabyutu izkleiduši kotrs uz sovu pusi, jo vīn „nedeļas pyrmajā dīnā” jūs vydā nanūsastōtu augšancālušais Kristus. Kod Jys nūsastōja jūs vydā, Jam nabeja pret jim ni aizvainōjuma, ni pretenziju. Jys eisi jūs sveicynōja: „Mīrs jums!”
Jezus pōrsteidze jūs ar Sovu dzeivū klōtbyutni un ar Dīvišķōs žālsirdeibas vareneibu. Varātu saceit, ka Jys „nu jauna atdzemdynōja jūs dzeivai cereibai”. Jys na tikai jim pīdeve, bet ari deve jim pīdūšonas uzdevumu: „Sajemit Svātū Goru! Kam jyus grākus pīdūsit, tim tī byus pīdūti, bet kam aizturēsit, tim tī tiks aizturāti.” Tim, kuri vyspyrms poši uz sevis izbaudēja Dīva žālsirdeibu, tagad pošim beja jōkļyust par tōs dōvōtōjim.
Kotrs nu mums ir sasaisteits ar Dīvu ar tīvu naradzamu dīdzeņu, kurs nūtur myus dzeives laikā svātdorūšōs žēlesteibas stōvūklī. Grāks, seviški smogais, tik ļūti apgryutynoj cylvāku, ka šys dīdzeņš satryukst, un cylvāks atsatōlynoj nu Dīva. Bet, jo vīn jys nu vysas sirds žāloj par sovim grākim, Dīvs sovā nabeidzamajā žālsirdeibā pats sasīn šū satryukušū dīgu. Un tō rezultatā attōlums storp grēcinīku un pīdūdūšū Kristu palīk arvīn mozōks. Atteicynojūt tū uz grāksyudzi, ir jōjem vārā, ka šō sakramenta pījimšona na tikai dzīdynoj grāku radeitōs rātas, bet vīnlaiceigi tyvynoj myus Dīvam. Tūmār, pi vīna nūsacejuma: jo vīn myusu grāksyudze tiks izdareita vaļsirdeigi un ar dziļu ticeibu. Jo tōs nabyus, myusu grāki var tikt „aizturāti”.
Pagōjušō godu simtiņa trejsdasmytū godu rakstnīks un publicists Karols Ludvigs Koninskis sovā laikā izteice bažas, ka vōjas ticeibas cylvākim grāksyudze vīgli var kļyut par parostu īrodumu un par bremzejūšū spāku ceļā uz piļneibu: „Grāksyudze ir pōrōk vīgla, biktstāvi pōrōk īcīteigi, gondareišona pōrōk vīgla, atteireišonōs sajyuta pōrōk vīgli īgyuta, nūžāla pōrōk vōja, lobōšonōs pōrōk vērspuseiga… Grāksyudze pōrōk bīži dreižōk stabilizej napiļneibas, nakai tōs izskauž un iznycynoj”.
Bet, ko, kai pīzeimej sv.Pīters, myusu ticeibas mērkis ir „dvēseles izpesteišona”, tod pret šū lītu nadreikst izaturēt navēreigi. (Pr.A.Dunajskis)
Eisi stōsteni dvēselei.
- Varu pīdōvōt biletes, - veirīts Doma laukumā klusu uzrunōja garumgōjējus.
- Man divas, lyudzu. Uz kurīni?
- Biletes ir uz paradizi.
- Uz paradizi? Uz Kanareju solom?
- Nā, uz eistū paradizi.
- Nu tu gon maloj! Voi tod uz paradizi ir biletes? Laikam pīsaūstējs esi?!
- Nā, tōs ir realas biletes uz realu paradizi.
- Bet tī tok var nūkļyut tikai pēc nōves!
- Jā, tī var nūkļyut tikai bez mīsas.
- Tu troks esi, voi?!
- Nā, es asu biļešu pōrdevējs.
- Un kotrs tī var nūkļyut?
- Nā, tikai tys, kuram ir bilete.
- Ā, skaidrs, bilete ir ļūti dōrga, taitod, vajag daudz naudas, lai nūpērkt bileti.
- Jā, bilete ir ļūti dōrga.
- Cik tod tei moksoj?
- Biletes cena nav naudā. Tev ir jōatvad deveni cylvāki, kurim tu dzeivē esi lobu izdarējis, tim cylvākim ir pateiceibā tev jōnūskupsta kōjas, un bilete tev kabatā.
-Nā, tu esi troks, - nūsoka garumgōjējs un aizīt tōļōk.
Te pīnōce klōt mozs puiseits un sacēja: - Īdūd man, lyudzu, bileti uz paradizi, es tev vysu laiku skupsteišu kōjas.
- Puiseit, kōpēc tev tai vajadzeiga šei bilete?
- Tī ir jōbyun munai mamai! – atbiļdēja zāns.
Biļešu pōrdevējs nūsamete ceļūs, nūskupstēja zānam kōjas un īdeve bileti….
Doma laukumā arvīn veļ stōv Bilešu Pōrdevējs. Tagad jau divatā – ar puiseiti…
***
Reiz dzeivōja vīns jauneklis ar ļūti nalobu raksturu. Tāvs īdeve jam maisu ar noglom un sacēja, lai dāls īdzan vīnu noglu vōrtu stobā ik reizes, kod zaudej pacīteibu voi ar kaidu sasastreida. Pyrmajā dīnā dāls īdzyna stabā 37 noglas. Nōkamajōs dīnōs jys īsamōcēja kontrolēt īdzanamū noglu skaitu, ar kotru dīnu tū samozynojūt. Jys saprota, ka vīglōk ir kontrolēt sevi, nakai dzeit noglas!!!
Beidzūt pīnōce dīna, kod dāls vairs naīdzyna nivīnu noglu vōrtu stobā. Tod jys aizgōja pi tāva, lai paziņōt šū jaunumu. Tāvs pasacēja dālam, lai jys izvalk vīnu īdzeitū noglu kotru reizi, kod vīn jys nazaudēs pacīteibu.
Un pīnōce dīna, kod dāls varēja paziņōt tāvam, ka ir izviļcis vysas noglas. Tāvs aizvede dālu pi vōrtim un sacēja: „Dāls, tu esi uzavedis leliski, tūmār pasaver, cik daudz caurumu ir palicis vōrtu stabā. Vōrti nikod vairs nabyus taidi kai agrōk. Kod tu ar kaidu streidīs un sarunoj napateikamas lītas, tu jymā atstōj taidas pošas rātas, kai tōs – vōrtu stabā. Tu vari ītrīkt cylvākam kryutīs nazi un pēc tam tū izviļkt, bet rāta paliks uz vysim laikim. Un nav svareigi, cik reizes tu lyugsi pīdūšonu, rāta paliks. Un rāta, kas īcērsta ar vōrdim, sōp tikpat ļūti, kai fiziskō rāta.
Nu vysas pasaules.
Vatikans. Pāvests Benedikts XVI ir devīs uz sovu rezidenci Kastelgandolfo, kur pyrmūdiņ kūpā ar ticeigajim skaitēja lyugšonu: „Debess Karalīne, prīcojīs!” Pyrms lyugšonas pāvests sacēja uzrunu, kurā atgōdynōja, ka, nūsaslādzūt Gavēņa laikam, Leldīnu vigilijā Bazneicas liturgijā otkon ir īsaskanējis prīceigais „Aleļuja!” Tys ir ebreju izceļsmes vōrds, kas nūzeimoj „Slavejit Kungu!” Leldīnu laikā šys aicynōjums slavēt Kungu atskan nu mutes mutē, nu sirds uz sirdi. Pāvests sacēja: „Aleļuja ir īsaskanējis pyrmū Jezus mōcekļu sirdīs Leldīnu reitā Jeruzalemē. Līkās, ka mes veļ šudin gondreiž varam sadzērdeit šū mōcekļu bolsus. Pyrmō, kas redzēja augšancālušūs Kungu, beja Marija Magdalena. Tys nūtyka dorzā pi Kalvarijas. Tī beja ari cytu sīvīšu bolsi, kuras nūsabeidušas, bet laimeigas skrēja paziņōt mōceklim par tukšū kopu. Tī beja diveju mōcekļu bolsi, kuri nūskumuši beja davušīs Emmausas vērzīnī, bet vokorā, prīka pōrpylni atsagrīze Jeruzalemē, jo jī beja dzērdējuši Kristus vōrdus un atpazynuši Jū pi maizes lauzšonas. Tī beja vinpadsmit apostolu bolsi, kuri tymā pat vokorā beja Jū redzējuši pasarōdam sovā vydā, rōdūt sovas bryuces un sokūt : „Mīrs jums!” Šei pīredze ir uz vysim laikim īraksteita Bazneicas sirdī. Ari myusu sirdīs!” Tōļōk pāvests paskaidrōja, ka nu tōs pošas pīredzes izrīt ari lyugšona, kū skaitam šudin un vysā Leldīnu laikā. Tei saucās: „Debess Karalīne, prīcojīs!” un aizvītoj „Kunga eņgeļs” lyugšonu. Lyugšonas teksts ir eiss un vēstejūšs. Pāvests sacēja, ka tei ir kai jauna pasludynōšona Marijai, tūmār šūreiz tū dora navys eņgeļs, bet mes – kristīši, kuri aicynojam Mōti prīcōtīs kūpā ar sovu Dālu, aicynojam prīcōtīs Tū, kura iznosōja Jū sovā klēpī un kurs augšancēlēs, kai beja apsūleits. Vōrds „Prīcojīs!” Nazaretē beja pyrmais vōrds, kū Dabasu vēstness adresēja Jaunovai. Tō jāga beja taida: „Prīcojīs Marija, jo Dīva Dāls brīst tevī par cylvāku.” Tagad, pēc Cīsšonu dramas, aicynōjums prīcōtīs skan nu jauna: „Gaude et laetare, Virgo Maria, alleluia, quia surrexit Dominus vere, alleluia! – Prīcojīs un līksmojīs, Jaunova Marija, jo Kungs patīši ir augšancēlīs, aleļuja!” Uzrunas nūslāgumā pāvests aicynōja: „Dōrgī brōli un mōsas, ļausim, lai Leldīnu „Aleļuja”dzili īsaspīž ari myusūs un myusu apkōrtnē tai, ka tys nabyutu tikai vōrds, kuru lītojam dažūs gadejumūs, bet lai tys kļyutu par patīsu myusu dzeives atspūguļōjumu. „Lyudz Dīvu par mums!”mes sokam Marijai, lai Tys, kurs caur Sova Dāla augšanceļšonūs, mums ir dōvōjis prīku par vysu pasauli, ļaun baudeit šū prīku tagad un vīnmār myusu dzeivē, kurai nav gola.” (Vatikana radio)
***
Pēc „Jane Information Group” pētejumu rezultatim, vysstabilōkō vaļsts pasaulē ir Vatikans. Tyka pēteitas 235 vaļstis un regioni pēc 24 kriterijim, par kurim beja paradzāts vērtejums 100 ballu sistemā. Vatikana videjōs balles ir 99. Pyrmajā desmitnīkā kūpā ar Vatikanu ir veļ taidas vaļstis kai: Zvīdrija, Luksemburga, Monako, Gibraltars, Sanmarino, Lihtenšteina, Lelbritanija, Holande un Īrija. Pādejōs desmit vītas ījem Gazas sektors, Jordanija, Somalija, Sudana, Afganistana, Zylūņkaula Krosts, Haiti, Zimbabve, Čada, Zaira un Centralafrikas Republika. Interesanti, ka pādejā sarokstā nav Irakas. Pētejuma autori pastreipoj, ka, nasaverūt uz vaļstī pastōvūšū vardarbeibu, tōs valdeiba ir pīteikūši stabila, tei kontrolej lelōkū daļu nu sovas teritorijas un vaļstei ir dīzgon loba saimnīciskō perspektiva. Dīmžāl, tū navar saceit par Afganistanu, kurā atsarūn 40 tyukstūšus lels ōrzemju karaspāka kontingents, vaļdeiba nav spējeiga kontrolēt lelōkū vaļsts daļu, un lelōkō ekonomikas daļa ir atkareiga nu opija audzēšonas.
***
2. aprelī aprit trešō godskōrta nu Dīva Kolpa Jōņa Pōvula II nōves. Šajā sakarā plkst. 10.30 pāvests Benedikts XVI sv. Pītera laukumā nūturēs svātū Misi (www.katolik.ru)
Paziņōjums
Svātdiņ, 30. martā sv. Misē plkst. 12.00 dzīdōs Kalupes un Krōslovas jaunīšu kōri dirigentu Z.Rusiņas un I.Aprupes vadeibā. Pēc Mises – obu mynātū kōru koncerts kūpā ar Aglyunas Bazilikas kōra skūlas kōri.
ZIŅŌJUMI
30. marts – Kunga Žālsirdeibas svātdīne – sv. Mises Aglyunā plkst. 10.00; 12.00; 19.00. Rageļūs – plkst. 10.00; Peipiņūs – plkst. 12.00.
31. marts – Kunga Pasludynōšonas svātki – sv. Mises Aglyunā plkst. 7.00; 12.00; 19.00.