PAROSTŌ LITURGISKŌ LAIKA 21. SVĀTDINE
Dōrgais Kungs, Tu vīneigais zyni, kū muna dvēsele pateišam vēlejās, un tikai Tu vari pīpiļdeit šōs ilgas.
„Es asmu sagatavōjis tev vītu,” soka Kungs. „Vītu, kas ir dūmōta tikai tev un kurā tikai tu vari byut. Nōc pi muna golda un jautoj, kū tu varātu paveikt. Naatsasoki pat nu nīceigōkajim uzdevumim. Tod, kod kolpōšonas dorbs ir paveikts, tu vari skateitīs, kuru vītu pi golda ījimt. Bet nameklej pēc lobōkōs vītas, kura varātu byut rezerveita kaidam cytam. Manis nūrōdeitajā vītā tu atrassi sovu prīku.”
Kungs, nūrōdi man pareizū vītu; pīmeklej man atbylstūšu uzdevumu; snīdz man labprōteigu sirdi.
Lai es atbylstu uz mani lyktajom cereibom. Jo es asu vōjš, es lyudzu, lai Tu dūd man tik, cik es varu panest. Jo es asu tik styprs, lai naizavaireitu nu pōrbaudejumim, tod vairoj munu spāku un styprynoj muna prōta drūšeibu.
Es tycu Tev, ak Kungs.
Es soku: Tu esi muns Dīvs.
Muns laiks ir Tovā rūkā. (Nu grōmotas „Ķeltu vakara lūgšanas”)
PŌRDŪMOM
Zvoni jautoj.
Skan zvoni… Dzērdit? Skan lelōkais bazneicas zvons. Tō bolss dzīd un sauc, un kotrs tō sitīņs kaut kū nūzeimoj. Kotram zvona sirds sitīņam ir sova nūzeime. Na par veļti sokam – zvona sirds sitīņs. Zvona bolss nav tikai harmoniskas bronzas skaņas, tys ir lels un svareigs jautōjums. Jo zvons uzdūd jautōjumu, tō bolss aizskan tōli. Jā, daudzim cylvākim tys traucej. Bet na jau zvona skaņa jūs uztrauc: jī nagryb dzērdeit, kū zvons jim jautoj.
Jezus uzdeve apostolim jautōjumu: Par kū ļaudis uzskota Cylvāka Dālu? Cylvāka Dāls – tai Jezus nūsauc Sevi. Taitod, Jys jautoj: Kas Es asmu? Es – tys, kuru jyus pazeistat. Es – parosts galdnīks nu Nazaretes un vīnlaiceigi naparosts Mōceitōjs, kurs par aplīcynōjumu Sovim vōrdim dora breinumus. Jezus vyspyrms mōcekļu vēreibu pīvērš cylvākim, kuru vydā jī apsagrūza. Jys jautōj, kū jī dūmoj? Kū runoj? Un tikai pēc tam uzdūd jautōjumu: Un jyus, par kū jyus Mani uzskotat?
Varam uzdūt jautōjumu: Par kū šudin cylvāki uzskota Cylvāka Dālu? Šudin, un navys pyrms divom tyukstūšom godu. Daži soka: „Jezus? Nabeja nikaida Jezus. Tei nav vēsturiska persona. Tys ir nabadzeigū, nalaimeigū un aizvainōtū cylvāku iztēles un sapņu auglis.” Iztēles un sapņu auglis? Bet kai tod ir ar vysim vēsturiskajim dokumentim un līceibom? Jo apostolu vēstules, četri Evaņgeliji ir na tikai ticeibas līceiba, bet, pyrmom kōrtom, vēsturiskī dokumenti, kas ir atzeiti par autentiskim vairōk, nakai kaids cyts senū laiku dokuments. Bez tam ir nakristīšu līceibas, arheologiskī dati, kas apstyprynoj Evaņgelija tekstu eistumu.
Veļ cyti soka: „Jezus? Jys beja breineigs cylvāks! Lobs, gudrs, žālsirdeigs, lels religijas reformators, kurs sapņōja par lobōku nōkūtni.Un nikas vairōk, tikai cylvāks, kurs par sovim sapnim samoksōja ar dzeiveibu.” – Un nikas vairōk? Svātais Pīters atbiļdēja: „Tu esi Mesija, dzeivō Dīva Dāls!” Apostoli pi taidas ticeiba nūnōce pakōpeniski. Beja laiks, kod jī sev jautōja: „Kas ir šys cylvāks, kuram pat vātra un jyura paklausa?”(Sal Mk 4,41). Šaubu laiks beja pagōjis. Jī īticēja. Leidz taidai ticeibai beja jōnūbrīst. Leidz ticeibai, kas ir na tikai ciļvēciska pōrlīceiba, bet žēlesteibas dōvona. Un Jezus Pīteram sacēja: „Na mīsa un asnis tev tū atklōja, bet muns Tāvs, kas ir Debesīs.” Un Dīva bogōteibu, gudreibas un zyneibu dziļums ir naizdybynojams un naizsmeļams.
Tōpēc apostols Pōvuls jautoj: „Kas gon ir izpratis Kunga dūmas? Voi kas gon Jam ir bejis par padūma devēju?” Un tōpēc kotra cylvāka ticeibas ceļam nav rūbežu. Un tōpēc myusu atbiļde, kū mes snādzam Dīvam un Jezum var byut ar kotru reizi piļneigōka, dziļōka, nūteiktōka, sirsneigōka.
Ir labi, ka zvoni kotru dīnu jautoj: „Voi esi nūbrīdis tam, lai Jezus mōcekļu ticeibu pījimtu par sovejū? Kas deļ tevis, deļ kotra nu mums personeigi ir Jezus un Jō Evaņgelijs? Voi tu esi gotovs tū pījimt bez ībyldumim?”
Zvoni mums uzdūd jautōjumu… Ir labi, ka tūs bolss regulari skan pōr myusu zemi. Ir labi, ka zvonu jautojūšais bolss sasnādz vysu cylvāku ausis. Un nivīns navar atsataisnōt, ka Jezus jam nav jautōjis: „Un tu, par kū tu mani uzskoti?”
Skan bazneicu zvoni… Kod tu dzērdi tūs skanūt, naaizmērsti – zvoni jautoj… Pats Jezus tev jautoj…Jautoj teiši tev… (Pr. T.Horaks)
Šō pasauļa beistameiba.
Myuslaiku Bazneica ļūti sekularizejās. Mes tik bīži par tū dzēržam, ka uzskotam šū teikumu pat par banalu. Mes konstatejam faktus un napasainteresejam, kas byus tōļōk. Tei tok ir pāvesta, kardinalu un veiskupu līta, voi na tai? Tōs ir goreidznīku un mūku ryupes… Mes tok asam vīnkōrši ļaudis, mes tī nikō nasaprūtam… Bet sekularizacijas īnōkšona Bazneicā ir vīnleidz graujūša kai Bazneicai, tai vysai pasaulei.
Kas tys taids ir „sekularizacija”, jo jau tei ir tik beistama? Ateisti un tai saucamī progresisti uzskota, ka Bazneica, beidamōs par sovom pozicijom dvēseļu vadeišonā, mēginoj baideit cylvākus ar sekularizacijas bīdāklu. Pēc jūs dūmom, tei ir kaut kas leidzeigs putnubīdāklam, ar kuru baida naivūs, leidzeigi kai seņōk baidēja ar rogainū valnu… Bet nadreikst uztvert sekularizaciju ari pōrōk vīgli, jo sekularizacija ir Dīva nūraideišona un vysa svātō likvidēšona pasaulī. Vysu laiku teik palelynōta distance storp dīviškeigū un ciļvēciskū… Un tō vysa rezultatā pasauļs īt pretim praktiskajam ateismam, kurā Dīvs – ir tikai nūsaukums.
Sekularizacija vysvairōk radzama tykumiskā laukā, jo asam nūnōkuši leidz tam, ka vōrdi „tykumeiba” , „morale”, „moralō audzynōšona” ir īgyvuši negativu nūkrōsu un ir sinonimi vōrdim „atpaliceiba”, „garlaiceiga moralizēšona”, „uzdzeit skumes” utt.
Tymā pat laikā Bazneica, aizasorgojūt pret pasauleigō ībrukumu svātuma sferā, ceinejās par kaut kū augstōku, kai tikai moraliskums. Šys ceiņas lauks ar ļaunumu ir daudz beistamōks, nakai tys izaskota nu pyrmō ocu uzmetīņa. Svātuma nūlīgšona personeigajā dzeivē – tei ir morales pasavōjinōšona, tōs ir durovas, pa kurom ļaunums īsalauž sabīdriskajōs un vaļsts strukturōs. Jyusus naizbreinej tys, ka mes nagaidam nikō loba nu politiskajom strukturom? Bet mes tok sokam, ka myusu vaļsts vara ir demokratiska, tei ir izvālāta deļ vysu tōs pilsūņu lobuma. Voi jyus sajyutit politiķu ryupes par jums? Ļaunuma īsavīsšonas process nu personeibas sabīdreibā nanūteik pēkšni. Tōpēc ari aizsardzeiba rit leni. Ļaunums vīnmār ir pasaulē pastōvējis, bet myusu pacīteiba ir bejuse dažaida, atkareibā nu konkretō laika perioda. Agrōk cylvāki veļ reagēja uz rupjeibom, peipēšonu un dzeršonu jaunatnes vydā, pīvērse uzmaneibu pīklōjeibas īvārōšonai apgērbā un uzvedeibā. Bet šudin vairōkums nu cylvākim saceis, ka tys vyss ir nīks, jo šudin jaunatne na tikai dzer un peipej, bet ari zūg, izvaroj un pat nūgalynoj…
Lyuk, jums skaidrs pīmārs, kai ļaunums arvīn drūšōk īsalauž myusu dzeivē pa breiveibas durovom.
Uz jautōjumu: nu kurīnes sabīdreibā ir tik daudz cītsirdeibas un ļaunuma, daudzi bez dūmōšonas atbiļdēs, ka pi vysa vaineiga televizija. Tys mozlīt atgōdynoj rogonu medeibas. Ir rodušōs kaidas gryuteibas, taitod – ir ari vaineigais. Pateišam, masu informacijas leidzekli ļūti spēceigi ītekmej myusu uzvedeibu un parodumus. Bet ari agrōkūs laikūs daudzi cylvāki nūsadorbōja ar magiju, un par tū tyka nūnōvāti. Bet voi tod mes atrisynōsim šū jautōjumu, nūrōdūt ar pērstu uz kaut kū personeigi, voi ari uz kaidu konkretu īstōdi?
Lelōkōs daļas televizijas kanalu mērkis ir – gyut peļņu, tys ir – dōrgi pōrdūt ētera laiku. Bet voi var pōrdūt preci, kuru nivīns nasavēlej? Taitod, televizija lelōkūtīs rōda tū, kū mes grybam redzēt. Taitod, tei ir it kai spūguļs, kurā ciļvēce skotōs pati sevi un pati sev pateik. Taitod – tys nav nikaids ļaundars!
Mes navaram nūveļt atbiļdeibu uz cytim! Ļaunums sōcās nu personas, mōjōs un gimenēs. Tōpēc tys izaplota sabīdreibā, kod mes jau audzynojam vīns ūtru īcīteibai pret ļaunū. Ļaunums, kas radīs myusūs, līk mums vokorus pavadeit mōjōs. Miljonu cylvāku personeigais, individualais ļaunums ir sasakrōjis pasaulī un atņirdz zūbus brīsmeigā smaidā. Tū, kū mes runōjam vīns ūtram ausī mōjōs, teik sludynōts nu jumtim.
Un tai, sekularizacija sōcās myusu sirdīs, myusu nasavēlēšonā ceineitīs ar kārdynōjumim, myusu grēceigumā. Myusim ir vīglōk atkōrtōt cytu vīdūkli, nakai klauseit sovu sirdsapziņu. Taida ir sekularizacijas izceļsme. Kai tod nu tōs izasorgōt? Kai paglōbt bārnus un mozbārnus nu atnōkūšō ļaunuma?
Aizsardzeibas veidu ir dīzgon daudz. Veļ vajag nūprecizēt, ka vōrdu „pasauļs” mes saprūtam bībeliskā nūzeimē, kai grāka un natykumu pasauli. Nu jā! Kod myusdīnu cylvāks dzērd vōrdus „grāks un natykumi”, jys tikai aizver acis un nūsapyutis čukst: „Otkon sōks gaustīs!”…Bet pyrmais veids ceiņā ar ļaunumu ir tōli nu gausšonōs. Pyrmais veids, kai pasaglōbt nu sekularizacijas – tys ir prīks un sajyusma.
Mes dzeivojam kosmosā, kas izstoroj tik daudz skaistuma un harmonijas, ka krītns un gūdprōteigs cylvāks navar paīt garum šim breinumim, naīsadūmojūt par Dīvu. Tys atgōdynoj bērneibu un slēpšonūs. Dīvs myusu ceļā ir nūlicis zeimes. Kotrs zīdeņš, saulrīts, bišu spīts voi krōsainō bārzlapeite – tī ir it kai signali nu Dīva: „Tu mani meklēji? Raug, te Es asmu!”, „Tu Mani sauci! Redzi, Es tev atbiļdēju!”
Reizem ir gadējīs tai, ka vosorā apsasēst uz upes krosta, lejā tak upe, bet sirds sauc:
„Ak, Dīva zineibu, gudreibas un bogōteibu dziļums! Cik naizdybynojami ir Jō lāmumi un naizsekojami Jō celi!”
Nadūmojit, ka taida veida sasajyusmynōšona ir tikai estetiska. Tei ir zemes svātuma pīredze, tei ir Dīva gūdynōšona… Un nav vajadzeiga nikaida „moralō audzynōšona”, lai varātu atsagrīzt. Pīteik ar skaistumu. Man pateik sēdēt azara krostā un vārōt putnus. Īnērst peile, un es mēginoju uzminēt, kurā vītā tei otkon pasarōdeis vērs yudiņa. Tai meklej ari Vysuvarenū Dīvu pasaules jyurā, mēginojūt uzminēt, kur atrassi Jō pādus.
Pasaverit uz vacōkim, kuri pasastaigoj ar bārnim parkā. Ir bārna atteisteibā taids periods, kod ik pa breižam atskan: „Mama, kas tys taids? Tēte, pasaver!” Vacōkim vyss ir jōzyna un jōprūt nūvērteit kotru sova bārna sasnāgumu. Es nasakauneju byut par bārnu Dīva prīškā, un es veļ naasu izaudzis nu tō perioda,: „Dīvs, kas tys taids?” un „Dīvs, pasaver!” Vyss, kas ir apkōrt, stōsta man par Dīvu un Jō svātumu, jo kotra parōdeiba un kotrs prīkšmats uz mani runoj ar Radeitōja vōrdim: „Tu jautōji par krostu un upi, par peilem un azaru? Tei ir Muna dōvona tev”.
Kai kosmoss stōsta par svātū Dīvu, Radeitōju, tai ciļvēce stōsta par Dīva Dālu, pasaules Pesteitōju. Jō pādus gryušōk saskateit,. jo tī ir pōrōk acimradzami. Kotrā cylvākā var īraudzeit Krystā Pīkoltū. Kai Jys beja pīkolts pi krysta storp debesim un zemi, tai ari mes asam pīkolti storp lobū un ļaunū. Teiši tōpēc kotrs cylvāks ir Kristus pādas vērs zemes, un na tikai taisneigais. Pat grēcinīks vēstej par žālsirdeigō Dīva svātumu. Krūplis un slymais vēstej par napīcīšameibu dareit lobu. Ļaundars vēstej par napīcīšameibu mīļōt tyvōkūs, pat īnaidnīkus.
Un tai – zōles nu sekularizacijas nav mēginōjums atrast vaineigū. Vīneigais veids, kai nūvērst brīsmes, kū nas pasauļs, ir – meklēt svātumu, sasajyusmynōt par svātumu, slavynōt svātumu, un, beigu beigōs, - radeit svātumu. Un kas tod ir svātums, jo na sajyusma par Dīva vareneibu? Par jū nikō navar pavēsteit „mīsa un asnis”, kai sacēja Jezus Evaņgelijā. Atrast Dīvu – tei ir žēlesteiba, bet Jū atrast nav gryuši, jo Jys ar myusim naspēlej paslēpes. Uz kotra sūļa Jys sauc: „Es te!” Žāl, ka tikai mes reizem asam okli un kūrli. (MMK nu portala www. katolik.ru)
Desmit īteikumi, kai, izmontojūt lyugšonu, gyut leliskus rezultatus.
1. Kotru dīnu izbreivojit dažas minutes! Nikō narunojit! Vīnkōrši pīrūnit dūmōt par Dīvu! Tys atvērs jyusu prōtu goreigumam.
2. Tod skaļā bolsā vīnkōršim vōrdim lyudzit Dīvu! Pastōstit Dīvam, par kū jyus dūmojat! Nalītojit svātuleigas stereotipiskas frāzes! Uzrunojit Dīvu sovim vōrdim! Jys saprass.
3. Lyudzitēs, dorūt ikdīnas dorbus, braucūt ar autobusu voi pi rokstamgolda! Skaitit eisas lyugšonas ar aizvārtom acim, lai nūsarūbežōtu nu apkōrtejō pasauļa, un kaidu breidi koncentrejitēs uz Dīvu! Jo bīžōk jyus kotru dīnu tū dareisit, jū spēceigōk sajussit Dīva klōtbyutni!
4. Skaitūt lyugšonas, mozōk prosit, bet tō vītā aplīcynojit, ka esit sajēmis Dīva svēteibu, centitēs lyugšonu lelōkū daļu veļteit pateiceibai Dīvam!
5. Lyudzitēs ar pōrlīceibu, ka sirsneigas lyugšonas var sasnēgt jyusu meilūs cylvākus un apjimt jūs ar Dīva mīlesteibu un aizsardzeibu!
6. Nikod sovōs lyugšonōs naizsokit negativas dūmas! Tikai pozitivōs dūmas ir efekteigas.
7. Vīnmār izsokit gataveibu pasakļaut Dīva grybai! Lyudzit, kū vēlejatēs, bet ar pateiceibu pījemit, kū Dīvs jums dūd! Tys var izarōdeit lobōks par tū, kū lyudzet.
8. Pīrūnit vysu nūdūt Dīva rūkōs! Lyudzit, lai jyus spātu kaut kū paveikt, cik labi vīn īspējams, bet rezultatu paļōveigi atstōjit Dīva ziņā!
9. Lyudzit par cylvākim, kuri jums napateik voi kuri pret jums ir slykti izaturējuši! Aizvainōjums ir golvonais goreigō spāka blokeitōjs.
10. Sastōdit tū cylvāku sarokstu, par kurim grybat lyugt! Jū vairōk jyus lyudzat par cytim cylvākim, seviški par tim, kas nav ar jums saisteiti, jū vairōk tiks lyugts par jums. (Nu N.V.Pīla grōmotas „Pozitīvās domāšanas spēks”)
Nu vysas pasaules.
Vatikans. 13. un 14. septembrī Lītuvas Dīvmōtes svātvītā Šiluvā tiks atzeimeita Dīvmōtes pasarōdeišonas 400. godadīna. Šajā sakareibā pāvests Benedikts XVI ir nūzeimējis par sovu legatu šajōs svineibōs Ķelnes arhiveiskupu Joahimu Maisneru. Šiluvas svētneica, kas dybynōta 1457. godā, dreiži pēc kristeigōs ticeibas īvīsšonas Lītuvā, godu symtim ritūt ir kļyvuse par Lītuvas katolicisma simbolu. Svētneicā atsarūn Šiluvas Breinumdareitōjas Dīvmōtes svātbiļde, kur Jei attālōta ar Bārnu Jezus uz rūkom, un tei ir slovona ar daudzim symtim breinumu. 400 godus pyrms Dīvmōtes pasarōdeišonas Lurdā un 309 godus pyrms pasarōdeišonas Fatimā, ganeni Šiluvas pakolnā īraudzēja jaunu sīvīti, kura stōvēja, pīspīduse pi kryutim bērneņu, un raudōja. Goni steidzēs pasaukt katehetu nu tyvumā asūšō Šiluvas cīma, kurs tyuleņ ari atskrēja, pajēmis leidza kalvinistu seminara rektoru. Uz jautōjumu, kōpēc sīvīte raud, jei atbiļdēja: „Es raužu tōpēc, ka cylvāki ir nōkuši uz šū vītu gūdynōt munu Dālu, bet tagad jī ar un sēj”. Šī vōrdi atgōdynōja vītejim īdzeivōtōjim jau aizmērstū pagōtni: 150 godus pyrms šō nūtykuma kaids Lītuvas dižkungs, kurs kolpōja pi lelkņaza Vitauta Lelō, beja uzcēlis šajā vītā Jaunovai Marijai veļteitu dīvnomu. Katōļticeiba Lītuvā beja īnōkuse naseņ, un tei ōtri izaplatēja. Tūmār teiši muižnīki beja tī, kas izjuta uz sevis Lutera reformas īdarbeibu. Luteranismā pōrgōja ari Šiluvas bazneicas cālōjs. Šajā laikā vaļstī slēdze un konfiscēja katōļu bazneicas, ticeiba pamozam izdzysa.. Bēdeigs liktiņs pīmeklēja ari Šiluvas bazneicu: daudzus godus tei stōvēja tukša, bet pēc tam, XVI godu simtiņa beigōs, tyka nūjaukta. Bet pyrms tam nūtyka gadejums, kas vālōk pōrvērte vysu vēsturi. Šiluvas draudzes prāvests vysus dokumentus, kas atsateice uz bazneicas ceļšonu, salyka metala kastī un īroka zemē. Un, lyuk, pēc ostoņdesmit godim šajā vītā pasarōdēja sīvīte ar bārnu. Veiskups lyka sovam legatam izpēteit šū lītu un izarōdēja, ka prīsters, lai gon vacs un okls, veļ ir dzeivs. Jys parōdēja, kur nūslāpta kaste, un bazneica otkon tyka uzcalta nu jauna. Ticeiba otkon uzplauka, kai senūs laikūs, un XVII godu simtiņa ūtrajā pusē te tyka uzcalta jauna, lelōka bazneica. Pāvests Pōvuls VI 1974. godā tai pīškeire „mozōs bazilikas” statusu. Sōkūt ar 8. godu simtini Dīvmōtes dzimšonas dīna – 8. septembris - ir Šiluvas Dīvmōtes lelōkī svātki. Šiluvu 1993. godā apmeklēja pāvests Jōņs Pōvuls II. Pyrms divim godim pāvests Benedikts XVI pasvētēja jaunūs zalta krūņus Breinumdareitōjai un Bārnam Jezum. (Nu Vatikana radio ziņom)
***
Aglyunas Dīvmōtes svātku izskaņai. Kaida meitine nu Krīvijas, vōrdā Marija, roksta:
„Man nabeja īpaša nūdūma braukt uz Aglyunu, kaut gon, bīži asūt Latvijā, es reizem padūmōju, ka byutu interesanti atbraukt uz šejīni Dīvmōtes Debesīs uzjimšonas svātkūs. Un vyss nūtyka it kai pats nu sevis: draudzine uzaicynōja braukt kūpā, pat sarunōja naktsmōjas…
Pyrms goda man beja pasalaimējis pīsadaleit svātceļōjumā uz Fatimu, un, atcerūtīs tōs dīnas un tū, kai es tī sajutu Jezus un Dīvmōtes klōtbyutni, es beju nasapratnē: kū gon jaunu Kungs man var atklōt Aglyunā?
Bet jaunais izarōdēja tys pats labi aizmērsts vacais. Cylvāki jau ir tai izveidōti, ka, „nūkōpjūt nu Tabora kolna”, mes tyuleņ matamēs īkšā pasaules haosā un sovu personeigū dareišonu steigā, ka pamozam tōs pōrjem myusu dvēseles un izspīž nu turīnes Jō Gaismu un Klōtbyutni.
Pēc trejom Aglyunā pavadeitajom dīnom, es kaut kai pa jaunam it kai nu molas pasavēru uz daudzom sovas dzeives situacijom. Un īraudzēju sovā dvēselē pylnu „komplektu”: haotiskumu lyugšonōs, tīsōšonu un naapmīrynōteibu ar apkōrtejīm, napīteikūšu cīnu pret vacōkim, vyspōr – sajukumu daudzōs lītōs. Un tys tai kontrastēja ar Aglyunas svātku gaišumu un mīru, ar Paradizes dōrza atmosferu, kas vaļdēja bazilikā un piļdēja ar harmoniskumu vysu apkōrt: mežu, azaru, debesis…
Vysspylgtōkasi īspaids nu Aglyunas beja tikšonōs ar cylvākim, kurūs Dīvs ar taidu spāku atklōja sevi šajōs dīnōs: jūs prīceigajā laipneibā un vēlēšonōs pasadaleit ar sovu goreigū pīredzi; gataveibā snēgt interviju, pat tod, kod pavysam nav laika; aicynōjumā pasalyugt kūpā; jūs smaidūs un laipnajūs skotūs – šajā daudzu tyukstūšu cy;vāku pyulī nimoz nasajutās vīntuleiba, teiši ūtraidi – beja jyutams, ka te vysi ir sovejī, ka mes vysi – vīna saime… Caur šim īspaidim Jezus it kai grybēja veļ reizi atgōdynōt: tys, kū tu dori sovam tyvōkajam – tu Man dori.
Prūtams, es lyudžu nu Jaunovas Marijas ari dzīdynōšonu – sev un sovim tyvinīkim. Atbiļdi uz vīnu nu lyugumim es sajēmu jau pēc dažom dīnom.” (www.katolik.ru )
ZIŅŌJUMI
31. augustā sv. Mises Aglyunā plkst. 10.00; 12.00; 19.00.
1. septembrī – Zineibu dīna – sv. Mise skūlānim plkst. 12.00
Atsavainojam laseitōjim, ka pagōjušajā svātdīnē jyus bez breidynōjuma nasajēmet avīzeites 38. numuru. Svātku nedeļā vīnkōrši pītryuka laika, lai tū sagatavōt.