ADVENTA PYRMŌ SVĀTDĪNE
Lyugšona. Kungs Jezu, paleidzi mums vysim sajimt Tevi patīsā un dzeivā ticeibā. Paleidzi mums ari byut gotovim un sagaideit Tevi, kod Tu atnōksi otkon gūdeibā, lai sapulcynōtu Sovus ļaudis Sovā myužeigajā vaļsteibā. Amen.
PŌRDŪMOM
Šudin ir tei dīna, kod ir nūsaslēdzis pylns liturgiskō goda aplis. Aizgōjušais gods myusus izvadēja cauri vysim Jezus Kristus, Jō Vysusvātōkōs Mōtes un svātū dzeives nūslāpumim. Kōrtejū reizi mes mēginōjam dzeivōt 12 mēnešus myužeibai, atcerūtīs pesteišonas nūtykumus, pījemūt sakramentus, meklejūt tōs žēlesteibas, kas napīcīšamas uzticeigai myusu Kunga Jezus Kristus sagaideišonai. Un, raug, mes šudin stōvam uz jaunō liturgiskō goda slīkšņa, lai nu jauna atkōrtōt vysus svātkus, svinamōs dīnas un atceres, kam ir saisteiba ar Bībeles nūtykumim, Bazneicas dogmom un svātū gūdynōšonu.
1. „Ak, kaut Tu atvārtu debesis un nūkōptu lejā! (Is 63,19)
Liturgiskō goda cikliskumam ir jōatvīgloj myusim Kunga ūtrreizejōs atnōkšonas gaideišonu. Ir gryuši gaideit, kod nav stimula. Pyrmajim kristīšim kai pīteikūšs jūs entuziasma un cereibas atolgōjums beja saskarsme ar apostolim un jūs mōceklim. Jūs līceibas, jūs mōceibas beja tik svaigas un dzeivas, ka klauseitōjim lykōs, ka Jezus atsagrīzs ļūti dreiži, veļ jūs dzeives laikā. Daudzas senū kristīšu lyugšonas beidzēs ar vōrdim: „Maran ata!”- „Nōc, Kungs!” Tys beja ilgu saucīņs, kas rodōs nu dziļas apostolu mōceibas pōrdzeivōšonas.
Myusim ir vajadzeigi cyti stimuli. Myusu līceiba un sludynōšona ir pamatōta uz cytim pōrdzeivōjumim. Sludynojūt vīnu un tū pošu Evaņgeliju, myusim ir vairōk jōsabolsta uz Bazneicas pīredzi, kurā Jezus dzeivoj „ar mums vysōs dīnōs leidz pat pasaules beigom”(Mt 28,20). Tōpēc Bazneica dora vysu īspējamū, lai myusu sludynōšona un uzmaneiba pret Evaņgeliju nazaudeitu spāku un svaigumu. Tōpēc ļūti svareigs sludynōšonas elements ir liturgija – cikliska vysai Bazneicai svareigū nūtykumu atzeimēšona un Bazneicas īvārōjamōkū personeibu dzeives apcerēšona. Liturgiskō goda mērkis ir: atgōdynōt vysim ticeigajim par tim lelajim dorbim, kurus Dīvs ir darējis deļ mums – grēcinīkim. Tei ir ari nōkamōs sasatikšonas ar svātajim debesīs nūjauta. Liturgiskais gods – tei ir Dīva žēlesteiba. Tys, kurs aktivi jims tymā daleibu, ar laiku izjuss sirds dziļumūs senū aicynōjumu, kas īdvesmōja pyrmūs kristīšus: „Maran ata!” – „Nōc, Kungs!” „Ak, kaut Tu atvārtu debesis un nūkōptu lejā!”
2. Žēlesteibu pītiks vysim.
„Jums natryuks nikō nu žēlesteibas dōvonom, gaidūt myusu Kunga Jezus Kristus pasarōdeišonu” – tai šudiņ ūtrajā lasejumā soka apostols Pōvuls. Pyrms sōkt tikkū dzērdātō fragmenta izskaidrōšonu, atcerēsimēs, kas tys ir – Dīva žēlesteiba. Eisi sokūt, Dīva žēlesteiba ir Dīva dōvona, kas napīcīšama, lai varātu īgyut pesteišonu. Vyslobōk tei mums atsaklōj Bazneicas sakramentūs. Žēlesteiba izplyust nu Kristus, kai nu Olūta un, caur svātōs kristeibas vōrtim, bogōteigi izalej pōr vysim, kas tū vēlejās un tū lyudz.
Žēlesteiba – tys ir Dīva īlyugums uz myužeigū mīlastu kūpā ar Jū debesīs. Tei mums vysim teik pīškērta vīnaidi, bet kotrs uz šū mīlastu atnōk pa sovu ceļu. Tōpēc, kaut ari Olūts un Mērkis vysim ir vīns, žēlesteibai tūmār ir individualas īzeimes, atkareibā nu tō, kas konkretajam cylvākam ir vajadzeigs pesteišonai. Kod cylvāks gaida Kunga atnōkšonu, žēlesteiba teik jam dūta bogōteigā daudzumā. Jo jys vīnmār ir gotovs tū pījimt. Jys redz Dīva žēlesteibas pōrpiļneibu vysapleik un pīsapylda ar tū pēc jō māra. Cytaidōk nūteik ar tim, kuri Kunga atnōkšonu nimoz nagaida. Tys nanūzeimoj, ka jim žēlesteiba nateik dūta. Jī gluži vīnkōrši tū naredz un tōpēc sajem tū ļūti mozā mārā.
Tys maņ atgōdynoj tūs laikus, kod es vosorā brauču atsapyust pi Baltijas jyuras, un ar draugim gōjam laseit dzintaru. Pēc vātras mes gōjam uz jyurmolu un pētējam dzaltonōs smiļtis storp izskolōtajim kūku gobolim un akminim. Sōkumā mes reikōjamēs ļūti namōkuleigi. Beja gryuši atškērt dzintara gabaleņus nu sausajom lopom, nu stykla lauskom un pat nu cigarešu dzaltonajim golim. Bet ar laiku acis pīroda nakļyudeigi atškērt dzintaru nu drazom, un myusu maiseni ōtri pīsapiļdēja ar jaukajim un vīnmār syltajim gabalenim.
Lai īraudzeit Dīva žēlesteibas pōrpiļneibu, tei ir jōmeklej. Un, jo acis napīrass – tu tū naatrassi. Lai satikt Jezu – Jys ir jōmeklej. Ir gryuši satikt Jū najauši. Jo nu vīneigi Jys Pats izlems izīt tev pretim…
3. Esit nūmūdā.
Nu vysa augstōk mynātō izrīt, ka tys, kurs vēlejās sajimt žēlesteibu – tys tū ari sajem. Kurs gryb satikt Kungu, tys Jū satiks. Deļ tō ir vajadzeigs tikai vīns – myusu lobō gryba. Teiši tū mes saucam par „byušonu nūmūdā” – vēlēšonūs sajimt žēlesteibu un satikt Kungu. Adventa laikā, kuru mes šudin īsōcam, mes ļūti bīži dzērdēsim šū aicynōjumu – byut nūmūdā. Bet tei nadreikst byut myusu dzeives „sezonalō” īpašeiba, kas pīsapylda tikai Adventā. Byušona nūmūdā – tys ir dzeives veids.
Mes, kristīši, atsarūnam na seviški ārtā situacijā. Šys pasauļs un šō pasauļa cylvāki myusus uzskota par nalaikmeteigim, napraktiskim un atrautim nu dzeives. Un… jim ir taisneiba. Mes nadzeivojam deļ šō pasauļa, un tōpēc bīži godōs tai, ka myusu reiceiba un uzvedeiba daudzim var liktīs sovaidas un nalogiskas. Bet šei pasaule myus nūdarbynoj daudz mozōk, nakai tei, jaunō pasaule, kura sōksīs Jezū Kristū. Mes naveļtejam pōrōk daudz uzmaneibas pasaulei, kurā myusim ir lamts dzeivōt, jo vysa myusu uzmaneiba, ilgas un olkas ir vārstas uz tū, kū Dīvs ir sagatavōjis vysim, kuri Jū mīļoj. Mes reikojamēs taipat, kai tī sovaidī cylvāki, kuri napīvērš uzmaneibu sovam pogolmam, bet uzmaneigi vāroj horizontu, mēginōdami uzminēt, kaidus nūslāpumus tys slēpj. Voi tod taidu cylvāku var nūsaukt par praktisku? Drūši vīn – na pōrōk… Bet, jo Kolumbs nabyutu vārōjis horizontu, bet byutu skatējīs uz vystom sovā pogolmā, jys nabyutu atklōjis Ameriku.
Bazneica otkon nu jauna aicynoj myus byut nūmūdā. Tei cenšās atbalsteit myusu cereibu, lai mes, ilgōdamīs, jau īprīkš prīcōtūs par gaidamū tikšonūs. Es zynu, ka Adventa laikā jyus šū aicynōjumu dzerdēsit veļ na vīnu vīn reizi. Sprediķōtōji un goreigī tāvi šajā laikā runoj par myusu tryukumim, izraisūt myusūs kauna sajyutu. Jī pylda pōtogas lūmu – dora mums sōpes, bet paōtrynoj myusu skrējīni. Tūmār es vālātūs, lai kotrs nu mums byutu nūmūdā un maklātu Dīva žēlesteibu nadaudz cytaidā veidā - nanūvēršūt acis nu Dīva apsūlejuma: „Jys styprynōs jyus leidz golam, lai jyus byutu navainojami myusu Kunga Jezus Kristus dīnā. Uzticeigs ir Dīvs, kas jyus ir aicynōjis vīneibai ar Sovu Dālu, myusu Kungu Jezu Kristu.” (MMK. nu www.katolik.ru)
Byut nūmūdā.
„Guļūšais kolps” – tys ir taids, kurs ir aizmērsis, kas jys ir un kam jys kolpoj. Jys ignorej sovus pīnōkumus, naīvāroj tūs voi traktej tūs tai, it kai natycātu sovas kolpōšonas svareigumam. Jys nasarēkinoj ar Kunga atnōkšonu un nav nūmūdā. Par taidu situaciju pravītis Isaja soka: „Tu pameti myus myusu grāku varā”.
Daudzi cylvāki nabādoj par tū, kaidā vērzīnī jūs aizness dzeives viļni, ļaunās tōs plyudumam, it kai byutu īgrymuši letargiskajā mīgā, jī ir meikstčauleigi un navareigi. Sakoncentrejūt vysu sovu uzmaneibu uz tagadni, īsapynūt šōbreiža ryupju, dorbu un vajadzeibu teiklā, jī naspēj pasavērt tōļōk par sovu daguna golu, uz aiz pošreizejō mirkļa aizsagtū horizontu. Pōrmēreiga uzmaneibas sakoncentreišona uz tū, kas ir tyvōk, sasaista skotu un dūmas, naļaunūt tim pasavērzeit kaut drusku tōļōk…
Svātais Pōvuls efezīšim rakstēja: „Pasamūsti tu, kas guli, celīs augšā nu myrūnim, un Kristus tevi apgaismōs”. (Ef 5,14). „Guļūšais” veļ var izaraut nu beistamō goreigō stōvūkļa, un veļ var pīsakert pi Pesteitōja glōbjūšōs rūkas, kas ilgojās izraut apdraudātūs nu dzeives sleikšņas.
Bazneicā Advents ir atgōdynōjums par cylvāka dzeives mērki, atkōrtōts aicynōjums uz tō piļneigu un atbiļdeigu realizaciju. Tys ir Kristus gaideišonas laiks un vīnlaiceiga Jō īsaisteišona sovā dzeives ceļā – lai tys kļyutu taisnōks, lai namaļdeigi vastu uz apsūleitū mērķi.
Senōkūs laikūs Pūlijā, sakarā ar tyvojūšajim Jezus Dzimšonas svātkim, kai ari atgōdynojūt par pādejū tīsu, uz kuru aicynōs erceņgeļa taure, reita agrumā tyka pyustas taures. Tom beja jōuzmūdynoj cylvāki nu mīga. Šys tauru signals atgōdynōja ari par pēkšņu un trūkšņainu Dīva Apredzeibas īsalauzšonu atsevišku cylvāku un pasauļa eksistencē. Tys naļōve guļūšajim īsleigt jūs sapņōjumūs, bet aicynōja uz ceļšonūs un byušonu nūmūdā.
Byut nūmūdā nav gryuši, kod gaidamais ir Dīvs, kurš ir myusu Tāvs. Jo tei ir bārnu gaideišona uz Tāva atsagrīzšonu… Tys ir laiks, lai bez uztraukuma par tū, kū un kai sagatavōt, ar prīku skateitūs uz durovom, gaidūt, kod pīklauvēs un atnōks…
Bet gaidūšajim ir jōbyun atteiceigam svēseles stōvūkļam. Kai rakstēja austrīšu teologs un liturgists, pr. Johans Pius Paršs (1884-1954): „Dzeivōsim klusu, sakūpōteibā un gūdbejeibā, lai nanūslōpēt mums tyvojūšō Dīva sūļu trūksni”. (Pr. A.Zvoliņskis)
Dīvs nōk…
Kotru godu nu jauna Advents mums skaidroj tū, ka mes asam pōrōk pīsakēruši šam pasauļam un pōrōk pīsasaistējuši tagadnei. Mes asam aizmērsuši, ka šam pasauļam reiz byus gols un ka nikas napaliks tai, kai ir tagad. Advents līk mums īsalyukōt nōkūtnē. Tei ir taipat kai tagadne – gon gaišuma, gon tymsas pylna. Bet myusu nōkūtne ir Jezus Kristus! Jys ir Tys, kurs ir atnōcis un kurš atnōks veļreiz; Jys ir Tys, kurs vysu laiku atnōk. Un kristīši gaida Jō dīnu, Jō Adventu – atnōkšonu. Advents nūzeimoj: atnōkšona, Dīva atnōkšona pi cylvāka. Dīvs iznōk mums pretim: Jys dūd mums tagadni, pošreizejū laiku kai žēlesteibu laiku, kai ceļu uz nōkūtni. „Es asmu ceļš” – soka Jezus, Īmīsōtais Dīvs, kurs ir īnōcis myusu realitatē.
Advents atgōdynoj, ka kristīši ir cylvāki, kurim ir jōbyun pateiceibas un svēteigas napacīteibas pylnim. Kai soka sv. Pōvuls, myusim ir jōbyun pateiceigim par Gora dōvonom: par ticeibu un cereibu „īraudzeit myusu Kungu Jezu Kristu”. Jō atnōkšona myusim ir ar napacīteibu jōgaida, myusim ir jōizīt Jam pretim un naatlaideigi jōsasteidz pi Jō. Un myusu svēteigōs napacīteibas pakōpe ir atkareiga nu myusu ticeibas un mīlesteibas leluma. Un tūs līceiba ikdīnā ir uzticeiba. Voi var byut uzticeigs tys, kurs sasatikšonu ar Kungu atlīk gondreiž uz „nikod”?
Advents aicynoj myus byut nūmūdā: „Skotitēs, esit nūmūdā, jo jyus nazynat, kod pīnōks laiks!” – soka šōsdīnas Evaņgelijs. Byut nūmūdā, tys nūzeimoj: skaidri saskateit tū realitati, kurā dzeivojam, un tū realitati, uz kuru tīcamēs. Šei realitate ir Kristus, kurs jau tagad ir myusu vydā ar Sovu Vōrdu, Sakramentim un sadraudzeibu.
Advents sludynoj, ka Dīvs ir tyvu, ļūti tyvu. Ar Jū var sasatikt. Myusim, cylvākim, nav taidas mārauklas, ar kuru varātu saleidzynot Jō bezgaleigumu; mums nav taidu rūku, ar kurom varātu Jū satvert; myusim nav taida prīkšstata, ar kuru varātu aptvert Jō byuteibu un paleidzātu mums Jū saprast. Bet Jys ir devis mums sirdi, kas ir spējeiga Jū meklēt un atrast. Dīvs ir tyvu, kaut ari apslāpts.
Advents, kas šudiņ īsasōc, aicynoj myusus atsagrīzt uz Dīva celim, lai atnōkūšais Kungs naatrostu myus nūsamaļdējušus naceļūs, tymsōs škārsīlōs un strupceļūs. (Pr.A. Kalbarčiks)
6. decembris – sv. Nikolaja dīna.
Svātō Nikolaja litanija (privatai lītōšonai)
Kyrie eleison! Christe eleison! Kyrie eleison!
Kristu, klausi myus! Kristu, izklausi myus!
Dīvs Tāvs nu dabasim, apsažāloj par mums.
Dīvs Dāls, pasauļa Pesteitōjs, apsažāloj par mums.
Dīvs Svātais Gors, apsažāloj par mums.
Svātō Trejadeiba, vīns Dīvs, apsažāloj par mums.
Svātō Marija, lyudz Dīvu par mums.
Svātais Nikolaj, uzticeigais Dīva kolps, lyudz Dīvu par mums.
Svātias Nikolaj, nūsamaļdējušū pavodūņs, lyudz Dīvu par mums.
Svātais Nikolaj, pakritušū atbolsts, lyudz Dīvu par mums.
Svātais Nikolaj, sleikstūšū glōbejs, lyudz Dīvu par mums.
Svātais Nikolaj, sliminīku dzīdynōtōjs, lyudz Dīvu par mums.
Svātais Nikolaj, attureibas mōceitōjs, lyudz Dīvu par mums.
Svātais Nikolaj, pēc Jezus Sirds parauga veidōtais, lyudz Dīvu par mums
Svātais Nikolaj, prīsteru rūta, lyudz Dīvu par mums.
Svātais Nikolaj, veiskupu apgaismōtōjs, lyudz Dīvu par mums.
Svātais Nikolaj, bōriņu aizgōdnis, lyudz Dīvu par mums.
Svātais Nikolaj, jaunatnes aizbiļdnis, lyudz Dīvu par mums.
Svātais Nikolaj, jaunovu aizgōdnis, lyudz Dīvu par mums.
Svātais Nikolaj, taisneigū pasorgōtōjs nu ļauna, lyudz Dīvu par mums.
Svātais Nikolaj, apspīstū īprīcynōtōjs, lyudz Dīvu par mums.
Dīva Jārs, kas nūceļ pasauļa grākus, atlaid mums, Kungs un Dīvs.
Dīva Jārs, kas nūceļ pasauļa grākus, izklausi myus, Kungs un Dīvs.
Dīva Jārs, kas nūceļ pasauļa grākus, apsažāloj par mums.
Lyugsimēs. Žālsirdeigais Dīvs, mes Tevi pazemeigi lyudzam, caur svātō veiskupa Nikolaja aizbiļdnīceibu esi nūmūdā par mums vysōs brīsmēs, lai mes bez traucējumim varātu īt pa tū ceļu, kas vad uz pesteišonu. Caur Jezu Kristu, myusu Kungu. Amen.
Pasaules ziņas.
Vatikans. 26. novembrī Vatikanā tyka īdarbynōtas miļzeigas saules baterijas, kas izvītōtas uz Pōvula VI audienču zāles jumta. Tōs ražōs „zaļu”enerģiju, kuras pītiks daļas nu Vatikana āku energoapgōdei. 2400 fotogalvaniskī moduli aizjem 5 tyukstūšas kvadratmetru, un tī godā saražōs leidz 300 megavatim elektroenerģijas. Lai saražōt taidu daudzumu elektreibas, byutu bejis napīcīšams sadadzynōt 80 tonnas naftas. Šū energetiskū īkōrtu pāvestam uzdōvynōja vōcu kompanijas SolarWorld AG specialisti. Pasateicūt šai īkōrtai, byus īspējams samozynōt gaisa pīsōrņōjumu Myužeigajā piļsātā par 225 tyukstūšim kilogramu ūglekļa dioksida godā.
***
Slovonais spāņu tenors Plasido Domingo ir īrakstējis muzykas albumu ar pāvesta Jōņa Pōvula II vōrdim. Albumā „Bezgaleigō mīlesteiba” ir ītvartas 12 dzīsmes, kuras Domingo dzīd gon duetā ar amerikanu dzīdōtōju Vanesu Viljamsu, gon ar sovu dālu. Domingo, kuram ir 67 godi, sacēja, ka pāvesta dzejulim ir miļzeiga literarō vērteiba, un pēc tūs izlaseišonas jys ir lyudzis sovu dālu saraksteit tim muzyku. Gaidams, ka jaunais muzykas albums tiks prezenteits Vatikanā nōkušajā pīktdīnē.
***
Kaut ari religija leidz šam laikam ir korstu filozofisku un sociologisku diskusiju īmeslis, tūmār nu medicinas vīdūkļa ticeiba Dīvam labvēleigi ītekmej cylvāka organisma stōvūkli. Amerikas pētnīki nu Alberta Einšteina medicinas koledžas ir paziņōjuši, ka religisku īstōdejumu apmeklēšona vysmoz reizi nedeļā samozynoj risku nūmērt pēkšņā nōvē par 20%. Taids secynōjums ir izdareits, izanalizejūt vairōk kai 92 tyukstūšu dažaidu konfesiju ticeigū veseleibu un dzeives veidu. Tī, kuri bīži apmeklēja bazneicas, samozynōja nōves risku par 20%, tūmār tys naatstōja īspaidu uz saslimšonom. Lai nūvērteit religiskuma ītekmi uz cylvāka veseleibu un nōves risku, eksperti izskatēja konfesionalōs pīdereibas faktoru, dīvkolpōjumu apmeklēšonas bīžumu un cylvāku veseleibas stōvūkli. Mediķi pastreipoj, ka jī nav mēginōjuši „izmēreit”goreigumu, bet mēginōja izpēteit religijas ītekmi uz cylvāku veseleibu, jo daudzu cylvāku dzeivē religiozitatei ir svareiga lūma pīrodumu un uzvedeibas normu īvārōšonā, īskaitūt alkohola lītōšonu, peipēšonu, ēsšonas režimu, seksualū uzvedeibu utt. Specialisti uzskota, ka religiskōs kūpīnas un regulari grupveida pasōkumi veicynoj socializaciju un psihoemocionalū mīreigumu, un taidā veidā spēj uzlobōt dzeives kvalitati. Tūmār par tū atbiļdeigī fiziskī procesi medikim veļ nav skaidri un tim ir vajadzeigi dziļōki pētejumi. Jau agrōk apraksteitī britu pētejumi līcynoj, ka dīvbejeigī cylvāki vīglōk teik golā ar dzeives gryuteibom un vyspōr ir laimeigōki, saleidzynojūt ar ateistim voi agnostikim.
(www.katolik.ru)
Apsveicam
dekanu Andreju svātō dabasu Aizbildņa svātkūs!
Aglyunas draudze.
ZIŅŌJUMI
6. decembris – sv. Nikolaja dīna.
7. decembris – Adventa 2. svātdīne – sv. Mises Aglyunā plkst. 10.00; 12.00; 19.00.
Bērzgalē – plkst. 9.30; Rušyunā – plkst. 11.00.
Roratu Mises Aglyunas bazilikā Adventa laikā plkst. 7.00 trešdinēs un sastdinēs.
Svēteigu Adventa laiku! - sovim laseitōjim, īsōcūt 13. pastōvēšonas godu, vēlej jyusu –„Aglyunas zvaneņš”.