Parostō liturgiskō laika 18. svātdīne Kungs, kod atveru Tev durovas un pījemu Tevi kai gaideitu sovas mōjas cīmeņu, tod ar Tevi kūpā pavadeitais laiks mani atspērdzynoj. Pi Tova golda dolūs Tovā maiguma un spāka maizē, Tovā prīkā un upura veinā, gudreibas un apsūlejuma vōrdūs, pateiceibas un atsadūšonas Tāva rūkōs lyugšonā.Un tod es atsagrīžu dzeives ikdīnā, kas tagad ir naizneikstūša mīra pylna. (C.M.Martini) PŌRDŪMOM
Nav vīgli pījimt cylvāka apziņā jaunō cylvāka vīziju, kas apraksteita Kolna Mōceibā. Ar šom gryuteibom sasaskōre izvālātō tauta, ceļōdama uz Apsūleitū Zemi. Dīvs deve izraelīšim īspēju, lai jī spātu sevī atklōt tū, kas beja cylvākūs paradizē, un ari tū, kū jī sajēme, pasateicūt Dīva Dāla atnōkšonai uz šū pasauli. Tūmār izarōda, ka cylvākam ir problemas ar atsaraušonu nu gaļas pūdim un nu maizes klaipim.
Svātū Pōvulu ari saryugtynōja tys, ka pyrmajim kristīšim beja gryuteibas ar pošapziņu, un jī veļ arvīn dzeivōja kai pogōni. Kaut ari jī labi zynōja, ka ir jōatmat vacais cylvāks, kurs ir pakļauts samaitōšonai sovas maļdeigōs īkōres dēļ… Un tōpēc apostols aicynoj, lai jī īsatārptu jaunā cylvākā, kas ir radeits pēc Dīva leidzeibas.
Jezus ceņtēs pōrlīcynōt klauseitōjus, ka jim sovā pīejā dzeivei ir jōatsaraun nu egoistiskim prīkšnūteikumim. Jys nūrōdēja klauseitōjim, ka jī ir pōrōk vērspuseigi nūvērtējuši maizes pavairōšonu. Tuksnesī sajimtō maize nu debesim beja tikai īprīkšejō zeime. Ir pīnōcis laiks izmaineit dūmōšonu, atsaraut nu leidzšinejō dzeives uzskota.
Jezus atnōce vērs zemes, lai mes kļyutu par jaunim cylvākim. Un jaunim cylvākim vajag ari jaunu bareibu. Tei ir Euharistija, jo teiši Dīva Dāls ir dzeiveibas maize. Jys apgolvoj: „Kas nōk pi manis, tys izsalcis nabyus…”
„Es asmu dzeiveibas Maize” (J 6,35)***„Jyusim ir jōatmat vacais cylvāks…un jōīsagērb jaunajā cylvākā”(Ef 4,22.,24) Nav nimoz tik vīgli apraksteit, kaids eistineibā ir jaunais cylvāks, kuru Dīvs ir radējis pēc Sova tāla un leidzeibas. Paļdis Dīvam, Jys myusim ir devis Cylvāku, kurs vysā piļneibā beja Dīva Dāls, lai mes skateitūs uz Jū un sekōtu Jam – tys ir „cylvāks, Jezus Kristus”, kurs beja Jō „gūdeibas atspulgs un byuteibas attāls” (Ebr 1,3).Jo grybam redzēt Dīva attālu un saprast, kaidim myusim ir jōbyun, tod mums ir jōsaskota vīneigi uz Jezu – navys kai uz Dīva Dālu voi Dīva Jāru, myusu Atpērcēju, bet kai uz Cylvāku. Jymā Dīvs mums ir devis na tikai piļneigu un breineigu pīmāru, kū uzlyukōt un atdarynōt, bet ari lelu dōrgumu, jo Jys ir myusu pesteišonas cereiba, myusu Glōbējs un aizstōvis Tāva prīškā.Turpretim vacais cylvāks, kurs jōnūgērb, jōpīsyt pi krysta un jōnūdūd nōvē, ir vysa grēceigō samaitōteiba, kuru ir radējuse Oduma grākā krišona. Pyrmkōrt, tys ir mīseigais prōts, kas ir pretrunōs ar Dīvu; myusu dziļō augstprōteiba, egoisms un savteigums, kurā cylvāks vysōs lītōs meklej tikai sovu; nabeidzamais lapnums, kas vīnmār uz kaut kū pretendej; tukšeiba, kas gryb tikt saradzama un sadzēržama; dziļō naticeiba ar vysom tōs sekom – Dīva vōrda nycynōšonu, labklōjeibas drūšeibu, izmysumu gryuteibōs, atsolumu pret Dīvu un sovu tyvōkū, nasavēlēšonu lyugtīs un klauseitīs Dīva vōrdu, ļaunas dūmas, naškeistas vēlēšonōs un kōreibas.Taipat ari vysi grāki, kas izprovoceiti laužās uz ōrīni: tukšas runas, bezryupeiga dzeive, līkuleiba, mali, nagūdeigums dorbā un darejumūs, baudkōre, jutekliskums, natikleiba, montkōreiba, dusmes, naids un cyti grāki un natykumi, kurus nav īspējams uzskaiteit. Šōs vysas lītas ir tys ļaunais tāls, kurs jōatmat, jōpīkaļ pi krysta un jōnūdūd nōvē. Jo mes pret tū izaturātu pareizi, mes kotrā ziņā nabyutu tik vīglprōteigi, izlaideigi, naprōteigi un pošapmīrynōti.Tys vyss tagad ir nūlykts myusu ocu prīškā. Myusim atlīk tikai tai dzeivōt. Dīva gryba un nūdūms, jā, Dīva vōrda un Gora žēlesteibas pylnais bolss ticeigajim soka: tai ka tu esi atpērkts nu sovim grākim un tovas golvonōs ryupes nav par tū, kai atsabreivōt nu grākim, tu vari byut laimeigs un pateiceigs un uzajimt sirdī vīglōkōs ryupes – kai sekōt Jezus pādōs, tikt atjaunōtam pēc Jō tāla un leidzeibas, kurs tevi ir mīļōjis, atpērcis un izglōbis, lai tu leidzynōtūs Jam un sovā dzeivē īneistu tū, kū Jys īneist, un mīļōtu tū, kū Jys mīļoj. Tu esi Dīva bārns un Kristus brōļs. Tod nu esi taids, kaids Jys beja, un dzeivoj tai, kai Jys dzeivōja.Pīmāram, Jys dzeivōja cīšā vīnōteibā ar Sovu Tāvu. Jys vysā piļneibā mīļōja Sovu Tāvu un vysus cylvākus. Un piļdeit Sova Tāva grybu beja Jō dzeive un Jō bareiba. Voi ari tu dzeivoj cīšā vīnōteibā ar sovu Tāvu, voi esi namiteigā un cīšā sarunā ar Jū? Voi dareit Jō grybu, kolpōt tyvōkajam, mērdeit sovu mīsu ir ari tova dzeive? Voi tu esi „Svātō Gora templis” un voi tevī mōjoj pats Gors, kai Tovā Pesteitōjā?Nadzeņ prūjom Dīva Goru, naapbādynoj Jū ar napaklauseibu un naatbiļdi uz Jō pamudynōjumim ar tukšim vōrdim un grākim. Nasagrauj un naapgōnej Dīva templi ar mīsas kōreibom un ļaunim dorbim. Lobōk esi pacīteigs un panes pōresteibas, nakai dori jebkū pret sovu Dīvu.Kristus aplīcynōja patīseibu, kaut ari tys Jam moksōja dzeiveibu. Aplīcynoj ari tu Kristu, kaut ari tys tev moksōtu cylvāku cīnu, lobū vōrdu un reputaciju, jā, pat tovu dzeiveibu un īpašumus. Lai kaidā situacijā atsaroda Kristus, Jys vīnmār beja rōms un pazemeigu sirdi. Esi ari tu rōms tajā situacijā, kurā esi, un ļauņ, lai tova napatyka izgaist Dīva labpatykā. Tu varbyut jautōsi: kurs gon tū spēj? Jo vīn es tai spātu dzeivōt! Bet Dīvs ari nav vēlējīs, lai tu pats ar sovim spākim kļyutu piļneigs. Bet tev ir jōsatīc pēc piļneibas, cikam nūnōksi pi apziņas, ka pats tū naspēj sasnēgt. Tev ir jōnūsastōj Kunga prīškā un jōpīsauc Jō vōrds, kurs veiks tevī svātdareišonas dorbu. Tys nav cylvāka dorbs, bet gon Kunga dorbs „jo Dīvs ir tys, kurs dūd jums grybu un veiksmi pēc Sova lobō prōta”(Fil 2,13). (Nu grōmotas „Dieva vārds katrai gada dienai”) Myusu lyugumi „Kungs, dūd mums vīnmār šū maizi!”(J 6, 34)Tei beja eista lyugšona. Taida lyugšona ir napīcīšama kotram nu mums. Bet tī, kuri lyudze tū nu Pesteitōja, poši nasaprota, kū jī lyudz.Tai bīži vīn nūteik ari ar mums. Tys, kū mes vēlejamēs, bīži vīn nimoz nav deļ mums nu Kunga paradzāts. Jys mums gatavoj lelu goreigū dōvonu, bet mes tīcamēs pēc šōszemes, materialajim lobumim.Nu Dīva labvēleibas myusim ir dūts Starpnīks, Svātais Gors, kurs nūdūd vysus myusu lyugumus, un kai atbiļdi uz myusu oplomajom, nasaprōteigajom lyugšonom atnas mums na tū, kū mes gaidam, bet kaut kū augstōku un lobōku.Abrahams vysu myužu meklēja apsūleitū zemi, kuru jys nasasnēdze. Bet jys sajēme kū lobōku: jys sasnēdze ticeibas pīaugumu, un jō dūmas un vēlēšonōs sōka meklēt vīneigōs patīsōs, goreigōs vērteibas.Tai tys ir ari ar mums: vīlušīs sovūs sapņūs, mes bīži vīn nasajemam tū, kū lyudzam nu Dīva, bet mums tō vītā teik dūtas seviškas žēlesteibas, par kurom myusim nabeja ni jausmas. Ejūt pa gryutū dzeives ceļu, mes tīcamēs pēc napīpyldamas laimes iluzijas, bet Kungs myusus vad sūli pa sūļam pa naradzamim pakōpīnim, uz vīneigū patīsū un myužeigū svātlaimi. (Nu grōmotas „Kotra dīna – Dīva dōvona). 6. augusts – Kunga pōrsameišonas svātki.Litanija Kunga Pōrsameišonas svātkim (privatai laseišonai)
Kyrie, eleison! Chryste, eleison! Kyrie, eleison!
Kristu, klausi myus! Kristu, uzklausi myus!
Dīvs Tāvs nu dabasim, apsažāloj par mums!
Dīvs Dāls, pasauļa Pesteitōjs, apsažāloj par mums!
Dīvs Svātais Gors, apsažāloj par mums!
Svātō Trejadeiba, vīns Dīvs, apsažāloj par mums!
Jezus, pōrmaineits pi Tovas īmīsōšonōs, apsažāloj par mums!
Jezus, Tāva Vōrds, kurs kļyva Mīsa un dzeivōja storp mums, apsažāloj par mums!
Jezus, Tabora kolnā apskaidrōtais, apsažāloj par mums!
Jezus, kurs Pīteri, Jākubu un Jōni atvedi sev leidza uz Tabora kolnu, apsažāloj par mums!
Jezus, kura seja mirdzēja kai saule, apsažāloj par mums!
Jezus, kurs runōji ar Mozu un Eliasu, apsažāloj par mums!
Jezus, kuru spūdrais mōkūņs aizsedze nu mōceklim, apsažāloj par mums!
Jezus, par kuru līcynōja Pyrmsmyužeigais Tāvs, apsažāloj par mums!
Jezus, kurs pavēlēji apostolim, lai tī nivīnam nastōsta par radzātū leidz pat Tovai Augšanceļšonai, apsažāloj par mums!
Jezus, kurs nu Tabora kolna devīs uz cīsšonom, apsažāloj par mums!
Jezus, Vysusvātōkajā Sakramentā pōrmaineitais, apsažāloj par mums!
Jezus, kurs pōrmaini maizi un veinu par Mīsu un Asni zam sakramenta zeimem, apsažāloj par mums!
Jezus, vysusvātōkō Bareiba, kas dōvōj dzeiveibu, apsažāloj par mums!
Jezus, cīsšonōs apskaidrōtais, apsažāloj par mums!
Jezus, nažēleigajā nōvē apskaidrōtais, apsažāloj par mums!
Jezus, Augšanceļšonā pōrveidōtais, apsažāloj par mums!
Jezus, kurs pōrveidōtā veidā pasarōdēji dōrzā raudūšajai Magdalenai, apsažāloj par mums!
Jezus, kurs pōrsaveidōji par celinīku mōcekļu prīškā ceļā uz Emmausu, apsažāloj par mums!
Jezus, pi Tovas Augšanceļšonōs apskaidrōtais, apsažāloj par mums!
Jezus, apskaidrōtais, ar slavu un gūdeibu apkrūņōtais, apsažāloj par mums!
Jezus apskaidrōtais, myusu dzeiveiba un gūdeiba, apsažāloj par mums!
Jezus apskaidrōtais, myusu cereiba pādejā dzeives breidī, apsažāloj par mums!
Jezus, apskaidrōtais, myusu dzeives nalaimes žēleigi pōrmainūšais, apsažāloj par mums!
Dīva Jārs, kas nūceļ pasauļa grākus, atlaid mums, Kungs un Dīvs!
Dīva Jārs, kas nūceļ pasauļa grākus, uzklausi myus, Kungs un Dīvs!
Dīva Jārs, kas nūceļ pasauļa grākus, apsažāloj par mums!
Kyrie, eleison! Chryste, eleison! Kyrie, eleison!
Kristu, klausi myus! Kristu, uzklausi myus!
P. Jō golvu rūtoj zalta krūnis.
V. Kas ir svātuma, slavas un gūdeibas zeime.
Lyugsimēs: Dīvs, kas slavas pylnajā Tova vīnpīdzymušō Dāla pōrsameišonā apstyprynōji ticeibas nūslāpumu ar tāvu līceibu, un ar bolsu, kas nōce nu spūdrō mōkūņa, aplīcynōji sovu labpatyku Jymā, ļauņ mums byut par Jō gūdeibas leidzdaleibnīkim un leidzmantinīkim. Caur myusu Kungu, Jezu Kristu, kurs ar Tevi dzeivoj un volda Svātō Gora vīneibā, Dīvs vysūs myužu myušūs. Amen.
Nu vysas pasaules. Jeruzaleme. 29. jūlijā Baznīca piemin sv. Martu, kura kalpoja Kungam. Viņas liturģiskie svētki īpaši svinīgi tiek atzīmēti Betānijā. Euharistiju svinēja bijušais Apustuliskais nuncijs Čehijā, kard. Džovanni Koppa. Tradicionālajā svētceļojumā uz Betāniju piedalījās franciskāņi, garīgās māsas un ticīgie no Jeruzalemes un apkārtējām pilsētām. Betānija ir mazs ciemats Olīvkalna austrumu nogāzē, 3 km attālumā no Jeruzalemes. Saskaņā ar Evaņģēliju, tur dzīvoja Marta, Marija un Lācars. Šajās mājās bieži iegriezās Jēzus. Virs Lācara kapa IV gadsimta beigās uzcelta svētnīca, kuras fundamentus un grīdas mozaīku fragmentus var apbrīnot vēl šodien. Uz bizantiešu svētnīcas drupām krustneši uzcēla jaunu baznīcu un benediktīniešu māsu klosteri. Franciskāņu svētnīca uzcelta pagājušā gadsimta vidū, un ir kristīgās tradīcijas turpinājums, kas ticīgajiem māca ko nozīmē patiesa draudzība ar Jēzu. Pēc Svētās Mises svētceļnieki apmeklēja Lācara kapu, kas šodien atrodas musulmaņu rokās, kā arī Tēvs mūsu sanktuāriju un Jēzus uzkāpšanas debesīs vietu Olīvkalna virsotnē. Betānijā, ko palestīnieši sauc par „El Azaryeh”, kas aizgūts no latīņu vārda „Lazarium”, dzīvo aptuveni 30 tūkstoši musulmaņu. Kristiešu kopiena apvieno 10 katoļu ģimenes un dažus pareizticīgos. 1964. gada 4. janvārī Betāniju apmeklēja pāvests Pāvils VI.Vatikans. Introdas pilsētas valde pieņēmusi lēmumu pāvestam piešķirt goda pilsoņa titulu, otrdien paziņoja pr. Federiko Lombardi. Vatikāna preses dienesta vadītājs teica, ka Benedikts XVI jūtas apmierināts par pavadīto laiku gleznainajā Aostas ielejā. Brīvdienās viņš daudz lasīja, pārdomāja un lūdzās. Dienas neatņemama sastāvdaļa bija īsākas vai garākas pastaigas, tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem. 29. jūlija priekšpudienā Les Combes saleziāņu vadītajā atpūtas mītnē pāvests pieņēma Itālijas policijas, civilas aizsardzības un ugunsdzēsēju vienību, kā arī Vatikāna žandarmērijas un sanitārā dienesta pārstāvjus, bet pēcpusdienā tikās ar Aostas diecēzes bīsk. Džuseppe Anfossi un Introdas pilsētas valdes locekļiem. Pateicoties daudzu cilvēku darbam, pāvests varēja baudīt mierīgas brīvdienas. 29. jūlijā pievakarē Benedikts XVI ar helikopteru aizlidoja un Turīnu, un no turienes ar lidmašīnu uz Romas Čiampino lidostu. Pāvests vakariņoja savā vasaras rezidencē Kastelgandolfo. Tur viņš pavadīs nākamos divus mēnešus.Benedikts XVI trešdien ieradās savā vasaras rezidencē Kastelgandolfo, kas atrodas netālu no Romas, Albano ezera krastā. 29. jūlijā, pirms došanās ceļā, Les Combes saleziāņu vadītājā atpūtas mītnes pagalmā pāvests tikās ar policijas, civilas aizsardzības, ugunsdzēsēju, Vatikāna žandarmērijas un sanitārā dienesta pārstāvjiem. „Jūs bijāt kā eņģeļi. Lai gan eņģeļi ir neredzamas būtnes, taču viņu klātbūtne jūtama ik uz soļa. Arī jūs strādājāt un visādā veidā centāties nodrošināt man mierīgu atpūtu. Šeit es jutos kā miera oāzē, kurā saņēmu ne tikai garīgo stiprinājumu, bet arī daudzas labas materiālās lietas, piemēram, tortes, sierus, vīnus. Man apkārt valdīja neparasts klusums, kurā bija dzirdama tikai putnu vīterošana. Tā bija Radītāja mūzika – teica pāvests. – Diemžēl mans sargeņģelis mani nepasargāja no rokas traumas. Zinu, ka viņš izpildīja pavēli no augšas. Laikam Kungs gribēja man iemacīt būt pacietīgākam un pazemīgākam, dodot vairāk laika lūgšanai un meditācijai” – jokoja Benedikts XVI. Rezumējot pāvesta brīvdienas Alpu kalnos, pr. Federiko Lombardi uzsvēra, ka programma mazliet atšķīrās no iepriekš plānotā. “Šoreiz tas bija nevis intensīvs darbs pie grāmatas «Jēzus no Nācaretes» otrās daļas, bet gan lūgšanai, lasīšanai un pārdomām veltīts laiks. Zināmā mērā to ietekmēja arī plaukstas locītavas lūzums – skaidroja Vatikāna preses dienesta vadītājs. – Dzīvē vienmēr kaut jaunu mācāmies. Kā izteicās pats pāvests, nelaimes gadījums viņam bija garīgi auglīgs laiks.”
Svētais tēvs Kastelgandolfo pavadīs divus mēnešus. Pirmā tikšanās ar svētceļniekiem pāvestam paredzēta svētdien, 2. augustā, kad skaitīs lūgšanu „Kunga Eņģelis”. Septembrī Benedikts XVI apmeklēs Viterbo un Čehijas Republiku. Drīzumā ieradīsies pāvesta brālis pr. Georgs Ratcingers. Pagājušajā gadā viņš saņēma Kastelgandolfo pilsētas goda pilsoņa titulu. (Vatikana radio) ZIŅŌJUMI9.augusts – Sv. Mises Aglyunā plkst. 10.00; 12.00; 19.00Kopusvātki Aglyunas kopūs plkst. 14.30.