Kristus Karaļa svātki
Šys ir Jezus – Kēneņš Galdnīks,
Kurs beja nōcis nu Dīva, lai parōdeitu mums sovu sirdi.
Jys nūmyra, bet pīsacēle nu kopa važom
un apsūlēja vīnmār byut ar sovim draugim.
Jō mīlesteibas guņs paliks jū sirdīs,
un tys ir Dīva uzcaltais noms.
Ar šū svātdīni nūsaslādz Bazneicas gods. Tys ir ari veļ vīns nūdzeivōtais gods myusu dzeivē, kas vad tyvōk myužeibai. Tymsōs, eisōs dīnas vadynoj pōrdūmōt, kaidi mes asam bejuši aizgōjušajā godā: voi asam bejuši lobi sovas dzeives, sovas dvēseles pōrvaļdnīki un kū asam darējuši sovas dvēseles atpesteišonas lobā. Dīvs mums kotram ir devis īspējas, un tōs ir jōizmontoj. Mes nadreikstam aizabyldynōt, ka asam sajāmuši mozōk, kai cyti. Myusim ir dūts teiši tik, cik mums ir vajadzeigs pēc Dīva plāna, navys pēc myusejō. Un myusim byus Dīvam jōatbiļd par tū, kai asam izmontōjuši tū, kū asam sajāmuši, un voi asam izdarējuši vysu, kas ir īspējams.
Jūdu tauta gaidēja atnōkam Mesiju – kuru jī īsadūmōja kai karali, kurs jūs atbreivōs nu romīšu jyuga un „sakōrtōs” vysas laiceigōs, sabīdriskōs lītas. Tōpēc jim lykōs īļaunōjums tys, ka kaut kaids Jezus – galdnīka dāls – sludynoj par naizprūtamu Vaļsteibu, kurā Jys ir Vaļdnīks – Karalis. Un kur nu veļ nasaprūtamais paskaidrōjums, ka Jō vaļsteiba nav nu šō pasauļa… A kas tod sakōrtōs šū pasauli? Jo nav, tod lai nav – „Sit jū krystā!”
Vairōk kai 2 tyukstūšas godus atpakaļ nūtykušais tik dzeivi sasasauc ar myusdīnu cylvāku dūmom un cereibom, ka grybūt nagrybūt jōnūnōk pi secynōjuma, ka cylvākim laiceigais ir tai pīaudzis pi sirds un ir daudz tyvōks un saprūtamōks, nakai goreigais. Voi mes šudiņ nagaidam kaidu „supercylvāku”, kurs īsarass nazyn nu kurīnes un īvess kōrteibu myusu sabrukušajā vaļstī? Meklejam vaineigūs un „sytam krystā” kotru, kas mums napateik.
Ak vai, kod gon mes saprassim, ka vyspyrms ir jōmeklej Dīva vaļsteiba un tōs taisneiba, un vyss pōrejais tiks pīlykts klōt! Saceisit – mes tok meklejam Dīva vaļsteibu…, bet navaram tū īraudzeit. Jā, kod pasauļs ir īļaunōjumu un grāku pylns, kod materialōs ryupes nūmōc prōtus, tod gryuši ir pōrsaslēgt uz goreigajom lītom.
Bet Dīva vaļsteiba ir myusu vydā! Mes vysi asam radeiti pēc Dīva attāla. Pasaver uz kaimiņu sev blokus bazneicas sūlā – jys ir tovs brōļs un tova mōsa, jo mes vysi asam Dīva bārni. Un kurs gon spēs nūdareit pōri sovam mīseigajam brōļam un mōsai? Un Jezus sacēja: „kur divi voi trejs ir sasapuļcējuši Munā vōrdā, tī Es asmu jūs vydā”, taitod – Jezus ir myusu vydā! Un, jo Dīvs ir ar mums, kas tod var byut pret mums! Tei tod ari ir Dīva Vaļsteiba, un myusim atlīk tikai byut uzticeigim un lobim šōs Vaļsteibas pavaļstnīkim. Voi tys ir par daudz praseits? – Nimoz nā! Voi tod ir tik pōrōk gryuši īvārōt tikai desmit Dīva dūtōs bausleibas? Nikas naīspējams tajōs nateik praseits! Un, īsadūmojit, kaida byutu pasaule, jo vysi, vysi tōs īdzeivōtōji dzeivōtu pēc Dīva lykumim! Jyus saceisit – tei ir utopija… Jā, pasaverūt uz myusdīnu pasauli, kurā volda cyti lykumi, tei pateišam līkās utopija. Tōpēc myusim ir jōsalyudz par vīnōteibu tautu storpā, jōlyudz par kristīšu vīneibu, lai ōtrōk pīnōktu tys laiks, kod byus vīns gonampulks un vīns ganeitōjs.
Šudiņ Kristus – Vyspasaules Karaļa svātki. Jys ir Karalis, kura lykumi nasamaina, bet pastōv myužeigi. Un Jō apsūlejumi ir drūši un naapšaubami: vysi, kuri paliks Jam uzticeigi, īmontōs Dabasu Vaļsteibu.
Jo tu vēlejīs, lai tovs sapnis pīsapylda,
eistynoj tū lānom un pōrlīcynōti.
Jo mozōks sōkums,
jo lelōks nūbeigums.
Jo tu vēlejīs dzeivōt breivu dzeivi,
nasasteidz, ej mīreigi.
Izdori nadaudzas lītas, bet izdori tōs labi!
Dīnu pēc dīnas,
akmini pi akmiņa,
lānam cel sovu nūslāpumu.
Dīnu nu dīnas ari tu augsi;
tu īpazeisi dabasu vareneibu! (Donovans)
Dōrgī laseitōji!
Ar šū avīzeites numuru „Aglyunas zvaneņš” nūslādz sovu 12. pastōvēšonas godu. Leidz šō goda novembram nu 1996. goda pyrmōs Adventa svātdīnes kotru svātdīni jyusim beja īspēja pasmeļt kaidu goreigu dūmu nu myusu mozō, nacilō izdavuma. Dīmžāl, man jōlyudz jyusim pīdūšonu par tū, ka novembrī avīzeite vairs naizgōja – Dīva plāni beja cytaidi, nakai myusejī…
Īsōkumā avīzeite iznōce pat leidz 150 eksemplarim, pādejūs godūs, pasateicūt īspējai avīzeiti izlaseit internetā, drukōtū numuru skaits sasamozynōja teiši 10 reizes – 15 eksemplari. Paļdis uzticeigajim laseitōjim!
Lels paļdis vysim, kas šajūs daudzajūs godūs ir paleidzējuši pi avīzeites izveidōšonas: pyrmom kōrtom – Malnovas draudzes prāvestam par daudzajim materialim un materialū atbolstu, Aglyunas vikarim – par īvodrokstim pyrmajūs godūs, EJK mōsom – par iztulkōtū grōmotu un daudzajim rokstim, taipat Stoļerovas draudzes prāvestam par dzejom, un daudzim, daudzim cytim, kas atbaļstēja „Aglyunas zvaneņa” izdūšonu.
Dīmžāl, vīns kara laukā nav karōtōjs. Jo sōkumā īvodrokstus kotram numuram rakstēja kaids nu Aglyunas draudzes prīsterim, tod pādejūs godus nivīna rokstu rindeņa nu jim nav radzāta. Vīns pēc ūtra pazuda ari myusu kaimiņu draudžu korespondenti. Pat apsveikumus voi leidzjyuteibas nivīns vairs nasavēlej īlikt. Taitod – izdavums ir sevi izsmēlis. Lai izdūt normalu draudzes avīzi, kurā byutu vysas aktualōs ziņas un jaunōkī nūtykumi, ir jōbyun vasalai komandai, kur sasadorboj gon prīsteri, gon draudzes lūcekli. Tys myusim pa 12 godim nav izadevis.
674 avīzeites numuru sagatavōšona ir prasējuse miļzeigu dorbu – atbylstūšu materialu sameklēšona kōrtejai liturgiskō goda svātdīnei, symtim rokstu iztulkōšona, pōrraksteišona uz datora un kopēšona, bez tam tī ir ari materialī izdavumi, kurus segt vīnam pošam ir arvīn gryušōk.
Taitod – šys ir „Aglyunas zvaneņa” pādejais, saeisynōtais numurs. Pījimsim, ka taida ir Dīva gryba.
Es ceru, ka, godim ejūt, atsarass entuziasti, un Aglyunas draudzei byus otkon sova, kvalitativa avīze.
Vēlejūt jyusim vysim svēteigu Bazneicas goda nūslāgumu – jyusu „Aglyunas zvaneņš” un Lidija.
Lyugšona.
Ak, muns Dīvs, es pasateicu Tev par tū, ka varu byut pi Tovom kōjom! Cik Tu esi lobs! Tu mani mīļoj. Līkās pat naprōteigi tū īsadūmōt, ka Tu, piļneigais Dīvs, mīļoj mani – naboga grēceigū, gļēvū byutni, kas izdora tyukstūts grāku dīnā. Nā, tys nav naprōts, tei ir patīseiba, Tovas Dīviškeigōs Sirds patīseiba, un Tova mīlesteiba stōv pōri myusu mīlesteibai un Tova sirds ir bezgaleigi lelōka par myusu sirdim.
Cikom vyss ir mīgā, īgrymis klusumā un tymsā, es dzeivoju Dīva pakōjē, atveru sovu dvēseli Jō mīlesteibai, stōstu Jam, ka mīļoju Jū, un Jys atbiļd, ka es nikod namīļōšu tik ļūti, kai Jys mīļoj mani. Kas tei par lelu laimi – pavadeit šōs naktis kūpā ar Dīvu.
Mōci mani, kai šōs naktis padareit garōkas, kod asmu vīns pi Tovom kōjom. Vyss guļ, nivīns nazyna par munu laimi un nasadola ar tū. Es asmu laimeigs pavadeit šōs naktis kūpā tikai ar Tevi, ak muns Dīvs. Amen. (nu grōmotas „Ķeltu vakara lūgšanas”)