Adventa trešō svātdīne
Labsirdeiba – kristīša rūta
Brōli: vīnmār prīcojitēs Kungā!Veļ reizi soku: prīcojitēs! Jyusu labsirdeiba lai ir zynoma vysim cylvākim (Fil 4,4-5)
Adventa trešajā svātdīnē, kas ir prīceigais Kunga atnōkšonas gaideišonas laiks, sv. Pōvuls myus aicynoj prīcōtīs, saceidams: Vīnmār prīcojitēs Kungā. Padūmōsim par tū, seviški tōpēc, ka sv. Pōvuls šūs prīcas vōrdus narakstēja kōzu svineibu laikā, voi kaidūs seviškūs veiksmes apstōkļūs, bet nu cītuma, par kū līcynoj vēstules filipīšim rindas: …jo munas važas Kristū ir kļyvušas zynomas vysai sardzei un vysim cytim (Fil.1,13). Nav vīgli prīcōtīs cītumā! Atcerūs kaidu sarunu ar cītuma kapelanu Favignanas solā Itālijā. Jys pastōstēja, ka vyslelōkū īspaidu uz jū atstōja tī cītumnīki, kuri raudōja sovōs kamerōs Kristus Dzimšonas svātkūs. Nav vīgli prīcōtīs cītumā, kod tev ir atļauts pōrsavītōt tikai sovā mozajā kamerā, kur cītumnīks jyutās iznīkōjis sovu dzeivi un tagad grybātu dzeivōt pavysam cytaidōk, nakai leidz šam. Tūmār sv. Pōvulam natryukst goreigō īprīcynōjuma, kū jys izsoka sovā vēstulē: Vīnmār prīcojitēs Kungā. Un nav kō breineitīs par šim apostola vōrdim, jo tajā pošā vēstulē filipīšim jys roksta ari vōrdus: Kristus ir muna dzeive, bet nōve – īgyvums (Fil 1,21). Jō vōrdus par prīku lobōk var saprast jō tōļōk raksteitō kontekstā: Tod pīpyldat munu prīku, byudami vīnprōteigi, vīnōti mīlesteibā, vīnōti dūmōs un nūdūmūs! (Fil 2,2). Bet napīteik tikai grybēt kūpeigi prīcōtīs, jo tryukst kūpeigō mērķa voi kūpeigō lobuma, bez kura navar byut eista prīka. Sv. Pōvuls skaidri redzēja, ka vyslelōkais kūpeigais lobums ir tikai Dīvs, un tikai Jys var apvīnōt cylvāku sirdis kūpeigi izjustam prīkam.
Adventa trešajā svātdīnē apostols veļ roksta: Jyusu labsirdeiba lai ir zynoma vysim cylvākim(Fil 4,5). Jau pogōnu filozofs Seneka sovā dialogā rakstēja, ka nu vysim tykumim nivīns tai napīstōv cylvākam vairōk, kai labsirdeiba, jo nivīns cyts nu cylvāku tykumim nav par tū augstōks. Un tōļōk jys pībylda, ka noms, kurā īnōk labsirdeiba, vīnmār byus laimes un prīka pylns. Pateišam! Labsirdeiba ir vīna nu vysskaistōkajim cylvāka rakstura īpašeibom!
Sv. Akvinas Toms myus mōca, ka labsirdeiba ir moralō īpašeiba, kas atsateic uz jytom, jo tei panōk, ka asam spējeigi pōrvarēt myusūs rodušōs naida jyutas.
Cylvāks, kurs dusmojās uz ūtru, gaida pretdarbeibu, bet labsirdeiba nūmōc myusūs šū tīkšonūs atbiļdēt ar tū pošu, tōpēc varam saceit, ka labsirdeiba ir tōs mīlesteibas izpausme, kas nameklej sovu lobu, nasadusmoj un napīmiņ ļaunu (sal.1 Kor 13,5).
Mes zynam, ka kotra Jezus reiceiba, kotrs Jō vōrds ir deļ mums pamōceiba, kai vajag dzeivōt. Un raug, Jezus sovā slovonajā Kolna mōceibā soka vōrdus: Svēteigi lānprōteigī, jo jī īmontōs zemi (Mt 5,4). Labsirdeiba ir mīlesteibas auglis. Dažreiz kaids jau nu sovas dobas ir labsirdeigs, bet godōs ari tai, ka labsirdeiba ir auglis ilgstūšam dorbam pi sevis.
Katōliskū pasauli aizraun sv. Sales Franciska labsirdeiba un prīceigais raksturs, ar kuru jys pīvylka Bazneicai ari protestantus, jo jys sacēja, ka vīns mada pilīņs pīvalk sev vairōk mušu, nakai vasala muca etiķa. Tūmār reti kurs zyna, ka sv.Sales Franciska slovonō labsirdeiba tyka panōkta, strōdojūt pi sevis vysu myužu, jo jys pēc dobas beja ļūti korstasineigs un ōtri īsadaga. Pāvests Pijs XI trejs symtus godu pēc svātō nōves ar lelu prīku nūturēja sv. Misi pi svātō kopa un atgōdynōja ticeigajim faktu, ka pēc svātō nōves ōrsti, kuri balzamēja jō mērsteigōs atlīkas, atklōja, ka jō žultspyuslis beja ļūti samozynōts un pōrsaakmiņōjīs. Nu tō tyka izdareits slēdzīņs, cik dōrgi moksōja sv. Sales Franciskam jō slvonō labsirdeiba. Bazneicas doktors labi atcerējōs Kristus vōrdus: …mōcitēs nu manis, jo es asu lānprōteigs un pazemeigu sirdi, un jyus atrassit mīru sovom dvēselem (Mt 11,29).
Tykumi naatsaklōj pa vīnam, bet tys, kurs ir labsirdeigs, byus ari taisneigs un liks atdūt cytim tū, kas jim pīsanōk, un tōpēc taisneiguma tykums regulej myusu atteiceibas ar cytim cylvākim. Šaidu taisneigumu nu sovim klauseitōjim pīprosa sv. Jōņs Kristeitōjs, jo, voi tod savōkt tikai tik daudz nūdūkļu, cik paredz lykums, napīdar pi taisneiguma, un voi palikšona karaveira statusā un laupeišonas nūvērsšona naizrīt nu taisneiguma?
Tōpēc censsimēs īmontōt un padzilinōt sevī lobūs tykumus, jo tī, saskaņā ar Bazneicas Tāvu mōceibu, dora myus leidzeigus Dīvam: „Tykumeigas dzeives mērkis ir – leidzynōtīs Dīvam”. (Henriks Majkžaks SCJ)